FM sāk dienesta izmeklēšanu par VID ģenerāldirektores Jaunzemes lēmumiem
Kopš pagājušās nedēļas notikuma ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdni Māri Knoku, ko dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme aizrotēja par muitas policistu, notikusi strauja attīstība. Knokam, kuram nav ne izmeklētāja pieredzes, ne krimināltiesību zināšanu, jaunajā amatā uzdots izmeklēt uzreiz sešus kriminālprocesus, bet Jaunzeme pēc Knoka intervijas TV3 raidījumā “Nekā personīga” uzsākusi dienesta izmeklēšanu savā iestādē. Savukārt Finanšu ministrijā (FM) uzsākta pārbaude par Jaunzemes lēmumiem.
Konflikts starp Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un bijušo Personāla pārvaldes juristu Māri Knoku sākās, kad Jaunzeme vairākkārt atteica uzsākt disciplinārlietas pret augstām dienesta amatpersonām, kuru iespējamos pārkāpumus izmeklēja Knoks. Tā vietā faktiski sodu saņēma personāla pārvaldes jurists, kuru pret paša gribu pārcēla uz Nodokļu un muitas policiju par krimināllietu izmeklētāju. Knoka priekšnieks tagad ir persona, kuras atbildību viņš ir lūdzis izvērtēt, bet Jaunzeme lietu neuzsāka.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) izdevis rīkojumu sākt dienesta pārbaudi, vai VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pamatoti sargājusi augstas dienesta amatpersonas no disciplinārlietām.
“Es esmu rakstiski lūdzis ieņēmumu dienestu vadītāju informēt par notiekošo situāciju, pirmdien esmu saņēmis Knoka sūdzības par situāciju, ar situācijas izklāstu, viņa redzējumu situācijai, un es esmu pēc šīs sūdzības saņemšanas lūdzis izveidot dienesta pārbaudi, lai iepazītos ar visiem nepieciešamajiem faktiem. Bet pirmšķietami vērtējot es neesmu apmierināts ar izveidojušos situāciju,” norāda Reirs.
Reira izveidotajai dienesta izmeklēšanas komisijai būs jāvērtē Jaunzemes lēmumi par disciplinārlietu neuzsākšanu pēc tam, kad VID dienesta izmeklēšanas komisijas ieteikušas to darīt. Tāpat FM komisija vērtēs, vai likumīgi un pamatoti no disciplinārlietu izmeklētāja amata ir aizrotēts Māris Knoks. Viņš tagad pret paša gribu ir iecelts par Nodokļu un muitas policijas izmeklētāju. Knoks uzskata, ka tā ir izrēķināšanās ar viņu par paveikto, pārbaudot augstu VID amatpersonu pārkāpumus.
Savu dienesta izmeklēšanu uzsākusi arī VID ģenerāldirektore Jaunzeme. Dienests neatklāj, kāds ir izmeklēšanas iemesls. “Nekā personīga” ir zināms, ka pārbaude uzsākta par Māra Knoka interviju “Nekā personīga”, kurā viņš atklāja, ka pārcelts uz amatu, kur viņa priekšnieks būs Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājs Andris Ābols. Ābola rīcību Knoks bija lūdzis Jaunzemei izvērtēt disciplinārlietā.
Pēc pārcelšanas uz Nodokļu un muitas policiju Knokam piešķirta speciālā dienesta pakāpe virsleitnants. Viņš bez pieredzes noziegumu atklāšanā un kriminālprocesu virzīšanā ir iecelts par vecāko izmeklētāju.
“Jau pirmajā dienā man uz galda tika nolikti trīs reāli kriminālprocesi, tagad, šodien nedēļas laikā man jau kopā ir seši kriminālprocesi, turklāt tādi, kur jau jāpilda skaidri prokurora norādījumi, man jau jāvērtē lēmumi par kriminālprocesu uzsākšanu, ar vienu vārdu sakot, es esmu iemests kā pieredzējis izmeklētājs tādā pilnvērtīgā izmeklēšanas jundā, un, protams, visu labu ko es varu izdarīt, es iedziļinos tajās lietās un vērtēju. Vēl nevienu lēmumu gan neesmu pieņēmis,” saka Knoks.
Vecākā izmeklētāja amata aprakstā ir teikts, ka to var ieņemt persona, kam ir divu gadu pieredze noziegumu atklāšanā. Knokam tādas nav. Viņš vadību ir informējis, ka viņam nav arī nepieciešamo zināšanu kriminālprocesu izmeklēšanā un ir lūdzis nodrošināt viņam nepieciešamo apmācību. Pēc lielas uzstājības viņam cits policijas darbinieks nozīmēts kā mentors, kuram var prasīt padomu.
“Viedoklis ir tāds īss un sauss, ka nekāda īpaša apmācība nav nepieciešama, lai šādus lēmumus varētu pieņemt. Tas ir kā juristam, kurš ir pabeidzis gan 20 gadus atpakaļ augstāko izglītību un viens no priekšmetiem ir bijis krimināltiesības, ir šādas lietas jāzina. Notiek tas, ko iepriekš varēja paredzēt, man cenšas droši vien pietiekami ātrā gaitā konstatēt, ka šos svešos man pienākumus un manai kvalifikācijai neatbilstošos pienākumus, visticamāk, kvalitatīvi nevarēšu izpildīt, un tad varēs jau objektīvi konstatēt pārkāpumu manā rīcībā un izmeklēt disciplinārlietu,” norāda Knoks.
Tiesību eksperti civildienesta jurista pārcelšanu policijas izmeklētāja darbā bez apmācības un zināšanu pārbaudes uzskata par nepieļaujamu. Īpaši, ja ierēdnis pats nejūt aicinājumu vadīt izmeklēšanu.
“Skaidrs, ka pirmā prasība, lai būtu juridiskā izglītība, bet ir iestādes un organizācijas, kas paredz eksāmena kārtošanu. Nu, piemēram, tu nevari strādāt par prokuroru, ja neapliecini ar nokārtotu eksāmenu. Citos gadījumos var būt kādas citas prasības, bet jautājums – nepārbaudot, cilvēkam iedot materiālus un taisīt tādu izmēģinājumu, nu tas nav pieļaujams. Jurists ir ļoti plašs jēdziens. Cilvēki kam ir juridiskā izglītība, bet viņi strādā dažādās jomās. Tā kā ārsti. Ja tu esi zobārsts, tad ņem skalpeli un operē cilvēku. Nu tā nav,” norāda Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Lai gan par civildienesta attīstību atbildīga ir Valsts kanceleja, tai nav tiesību iejaukties un vērtēt iestāžu lēmumus par ierēdņu civildienesta gaitu. Tā var tikai ieteikt un konsultēt.
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Ērika Gromule skaidro: “Iestādes vadītājs ir atbildīgs par ierēdņa pārcelšanas pieļaujamību, un arī iestāde ir tā, kas vērtē, vai šis ierēdnis, kuru viņi plāno pārcelt tai konkrētā amatā, ir atbilstošs. Līdz ar to arī iestāde uzņemas atbildību par šī procesa izpildi tālākajā gaitā.”
Tā kā lēmumu par Knoka pārcelšanu ir pieņēmusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, viņa ir ne vien atbildīga par to, vai pārcelšana ir tiesiska, bet būs līdzatbildīga, ja izmeklētājam Knokam nezināšanas vai pieredzes trūkuma dēļ radīsies kāds misēklis darbā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk
