• Tweet

Tagad, kad ekonomisko krīzi piedzīvo vairākas Eiropas Savienības valstis, tā pieeja krīzes risināšanai ir daudz savādāka, nekā pirms vienpadsmit gadiem, kad krīzē bija nonākusi tikai Latvija, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs informēja, ka šobrīd Covid-19 ietekmes mazināšanai Latvija piesaistījusi gan iekšējos, gan ārējos resursus, kas kopā sastāda 3,8 miljardus eiro.

“Šobrīd ekonomiskās krīzes pārvarēšanai – tie, kas mums pirms 11 gadiem mācīja, ka ekonomiskā krīze ir jāpārvar palielinot nodokļus, samazinot izdevumus, izģērbjot kreditorus un atņemot visu, ko vien var atņemt, padarot tos plikus, māca, ka krīzei ir pavisam cita pieeja – aizņemties un ieguldīt tautsaimniecībā,” norādīja Lembergs.

“Ir pagājuši 11 gadi [kopš 2009. gada krīzes]. Kāda ir atšķirība? Atšķirība ir tāda – Valūtas fonds 2009. gadā mums teica, ka nodokļus augšā, izdevumus lejā, Eiropas Komisija mums teica nodokļus augšā, izdevumus lejā. Tagad mums to nesaka. Kas ir mainījies? Dziļa krīze ir arī Eiropas Savienības bagātajās valstīs un viņi netaisās palielināt nodokļus un samazināt izdevumus, viņi taisās aizņemties un ieguldīt naudu ekonomikā. Tā mūsu skolotāji rīkojas, kad pašiem ir ekonomiskā krīze,” turpināja politiķis.

Viņa ieskatā, šī politika ir pareiza un pirms 11 gadiem realizētā politika bija nepareiza.

“Bet labi, ka šogad mēs neesam vieni. Ja mēs būtu vienīgie, kuriem būtu Covid-19, tad atkal būtu nodokļi augšā, tēriņi lejā un visiem par 30% jānogriež algas un jāatlaiž cilvēki. Tādas bija tās komandas pirms 11 gadiem. Tas pierāda to, ka mūsu skolotāji, tad, kad viņiem pašiem ir krīze, rīkojas diametrāli pretēji, kā paši mums mācīja. Nedod Dievs, mums tādus skolotājus, kādi mums bija 2009. gadā un tādus izpildītājus, kādi mums bija 2009. gadā. Tagad viņi visi kur ir? Eiropas struktūrās saņem milzu algas un viņi to krīzi izjūt kā labklājības pieaugumu,” sacīja Lembergs.

Foto: F64