• Tweet

Šī pandēmija būs viens no grūdieniem investēt tieši zinātnē un medicīnas attīstībā, uzskata Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors dr. Valters Bolēvics.

Intervijā “Neatkarīgajai” viņš norādīja, ka Covid-19 situācija arī zāļu ražotājiem ir izaicinājumiem pilna. “Tas ir vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, zāļu piegāžu ķēde ir daļēji izjaukta, otrkārt, divas trešdaļas zāļu aktīvo vielu tiek ražotas Ķīnā un Indijā, viena trešdaļa – Spānijā un Itālijā. Visas šīs valstis Covid-19 krīze ir ļoti ietekmējusi, tāpēc mums jārēķinās ar ierobežojumiem šo zāļu ražošanā nepieciešamo aktīvo vielu saņemšanā. Martā bija oficiālā informācija par zāļu pieejamības problēmām Itālijā un Spānijā, jo ražotāji nevarēja nodrošināt milzīgo pieprasījumu pēc zālēm. Problēmas mazināšanu neveicina arī eksporta aizliegumi,” skaidroja Bolēvics.

Komentējot jauno kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību, kas nosaka, ka no 1. aprīļa receptēs jāraksta tikai zāļu aktīvā viela, bet aptiekā jāizsniedz lētākās zāles, viņš norādīja, ka “Latvija ir mazs tirgus, un tāpēc problēmām ar piegādēm, visticamāk, nevajadzētu būt, bet, protams, Veselības ministrijai un Zāļu valsts aģentūrai ir jāanalizē situācija, lai šis medikaments ar zemāko cenu arī reāli būtu pieejams aptiekā. Nedrīkstētu pieļaut tādu situāciju, ka pacients aiziet uz aptieku un tur nav šī lētākā medikamenta. Pašlaik ir zināms, ka medikamentu pieejamības problēmas ir Itālijā un Spānijā, par citām valstīm šādas informācijas nav.”

Pēc viņa sacītā, farmācijas joma ir mobilizējusies Covid-19 zāļu un arī vakcīnas pētniecībai. Pašlaik ir 35 kompānijas un zinātniskie institūti, kuri strādā pie vakcīnas izveides, un četriem no tiem ir jau potenciālie vakcīnas kandidāti. Divi uzņēmumi ir Amerikā bāzēti, un viens no tiem ir paziņojis, ka drīzumā varētu sākt šīs kandidātvakcīnas pirmās fāzes klīniskos pētījumus uz cilvēkiem, un tā ir kompānija, kura strādāja pie vakcīnas arī ar iepriekšējiem koronavīrusiem. Tiek lēsts, ka gada laikā varētu radīt vakcīnu, jo pašreizējā darbā izmanto jau iepriekš veiktos pētījumos.

Viņa ieskatā, pozitīvākais scenārijs attiecībā uz Latviju ir tāds, ka maija vidū ārkārtas stāvoklis varētu beigties. “Ja tā būs, tad Latvijas lēmumu pieņēmēji un sabiedrība kopumā būs izdarījusi lielu darbu epidēmijas ierobežošanā,” piebilda Bolēvics.

Turpinot par zāļu pieejamību, viņš norādīja, ka medikamentu jomā vislielākā atpalicība ir onkoloģijā:” Tas būtiski ietekmē gan konkrētus individuālus pacientus, mūsu sabiedrības locekļus, gan Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītājus. Tas ietekmē arī ārstus, kas ir neapskaužamā situācijā. Ārsts seko pasaules notikumiem un redz, ka Lietuvā un Igaunijā var izrakstīt medikamentus, savukārt Latvijā šie medikamenti nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Protams, ārsti meklē risinājumus, bet tas nav ne vidēja, ne ilgtermiņa risinājums valstiskā līmenī. Turklāt tie rādītāji, kas ir Lietuvā un Igaunijā, nav nesasniedzami, un finansējums, kas nepieciešams, nav tāds, ko valsts mērogā nevar atrast, te vairāk ir politiskā griba – ne tikai veselības ministra, bet visas valdības.”

Savukārt vaicāts, kāda būs ārkārtas situācijas mācība, viņš atbildēja, ka cer, ka ne tikai farmācija, bet veselības aprūpe varētu piedzīvot lielu izaugsmi un šī pandēmija būs viens no grūdieniem investēt tieši zinātnē un medicīnas attīstībā. “Neskaitot ar pandēmiju saistītus jautājumus, no sabiedrības viedokļa ir ļoti būtiski samazināt medikamentu cenu uzcenojumu, nolemt par samazinātu PVN recepšu medikamentiem. Mēs gribētu sagaidīt arī situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji sajūt to, ko sniedz inovatīvi medikamenti pasaulē – jo ātrāk sasniegsim vidējos Eiropas rādītājus šajā jomā, jo ātrāk uzlabosies mūsu dzīves kvalitātes rādītāji,” pauda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors.