• Tweet

Lai darbotos ekonomika, ir nepieciešama brīva cilvēku kustība. Tagad slimības ierobežošanas dēļ cilvēki sēž mājās. Tas rada milzu zaudējumus uzņēmumiem. Pirmie cietušie ir tūrisms, transports, ēdināšana un pasākumu bizness. Bet īsā ķēdes reakcijā tiek parauti līdzi šīs nozares apkalpojošie servisi, un pievienojas citas nozares, kas paliek bez klientiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Labā ziņa iedzīvotājiem ir tā, ka šī krīze būtiski atšķiras no iepriekšējām un nekādas konsolidācijas nebūs. Tieši pretēji. Valdība šonedēļ paziņoja, ka ekonomikas atbalstam ir mobilizēti vairāk nekā divi miljardi eiro. Tomēr ir skaidrs, ka ilgam laikam ar to nepietiks.

Liela loma ekonomikas saglabāšanai ilgstošā dīkstāvē būs bankām. Ja tās pieprasīs papildu nodrošinājumu biznesa kredītiem, var sākties bankrotu vilnis.

Vienlaikus ar veselības aizsardzību valsts resursus nežēlos arī ekonomikas glābšanai. Biznesā lielāko stresu rada neziņa, cik ilgi ārkārtas situācija vilksies. Katra diena un nedēļa prasīs arvien vairāk naudas.

“Covid-19” dēļ ir apstājies tūrisms, restorāni, pasažieru pārvadājumi. Slēgti muzeji, teātri un kino. Pircēju paliek arvien mazāk apģērba un sadzīves preču veikalos, tie saīsina darba laikus vai slēdzas ciet. Veikali un pakalpojumi iedzīvotājiem ir tikai redzamā biznesa daļa, taču apgrozījuma kritums sagaidāms arī daudzās citās nozarēs.

Ekonomikas stāšanās notiek strauji. Līdz šim rosīgā lidosta ir kļuvusi par stāvlaukumu vairāk nekā 50 lidmašīnām. Šonedēļ apturēti visi plānotie lidojumi no Rīgas. Latvijas kompānija “airBaltic” uzsāka kolektīvo atlaišanu, plānojot atbrīvoties no pāris simtiem stjuartu un tehnisko darbinieku. Rīgā krasa pasažieru skaita krituma dēļ samazināts reisu biežums “Rīgas Satiksmes” tramvajos trolejbusos un autobusos. Trešdien par ēdinātavu darba apturēšanu paziņoja “Lido”.

AS ”Lido” padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons norāda: “Mēs redzam, kāda problēma var būt valstij, ja mēs būtu strādājuši. Mēs redzam, kā valdība strādā, un ja gadījumā, ja mēs būtu strādājuši, pie tā 30 000 cilvēku dienā, kurus mēs apkalpojam, šobrīd uz pusi mazāk, vienalga ir iespēja, kad mūsu tūkstots cilvēkiem, kas strādā, viņi var būt…var saslimt. Tajā pašā laikā, mēs nevaram garantēt, ka kāds mūsu darbinieks vēl ir nēsātājs un dot šo slikto ziņu, ka pie mums cilvēki saslimst. Tāpēc mēs pieņēmām lēmumu, un valsts dara visu maksimālo, mēs arī pieņēmām lēmumu, lai cik tas būtu skarbs, mums vajadzēja to darīt.”

Pagaidām darbinieki ir bezalgas atvaļinājumā, taču uzņēmums gatavojas pieteikties uz valdības atbalstu. Aizdot darbiniekus lūdzot arī uzņēmumi, kam šobrīd ir uzrāviens.

“Mums jau arī prasa pārējās organizācijās, kurām tiešām šodien trūkst darbinieku, kuriem medicīniskās apskates izietas, lai varētu pakot lielveikalos, kur nav saskare cilvēks ar pircēju, mums prasa ražotāji, zivjrūpniecība ir zvanījuši. Mēs ļaujam cilvēkam izvēlēties, bet mēs cīnāmies par katru savu darbinieku, lai neviens neaizietu projām,” saka Ķirsons.

“Lido” 2018.gadā strādājis ar 42 miljonu apgrozījumu. Nodokļos nomaksāti 10 miljoni eiro. Visa uzņēmuma manta vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā ir ieķīlāta “Luminor” bankā. Ilgstoša dīkstāve neizbēgami radīs miljonu zaudējumus.

Latvijas ekonomika līdz šī mēneša sākumam bija salīdzinoši veselīga. Banku un finanšu sistēma stabila, valstij labi kredītreitingi un iespējas lēti aizņemties. Atšķirībā no 2008.gada krīzes, valdībai un Latvijas bankai nav jāuztraucas un jātērē simtiem miljoni par nacionālās valūtas stabilitāti. Tagad ir pienācis brīdis, kad desmit gadus ieturētā fiskālā disciplīna var nest augļus – ierobežojumi krīzē būs atslābināti, un valdība varēs salīdzinoši izdevīgi aizņemties krīzes seku mazināšanai. Naudu sola arī Eiropa.

Attīstīto valstu stratēģiju ekonomikas saglābšanai tēlaini var aprakstīt kā mēģinājumu nodrošināt, lai krīzei aprimstot, cilvēki dotos uz darbiem, veikaliem un izklaidēm kā pēc garām Ziemassvētku brīvdienām. Tomēr arī salīdzinoši nelielajai Latvijas ekonomikai tam būs nepieciešami daudzi miljardi. Nedēļas sākumā valdība paziņoja par atbalstam pieejamu miljardu, līdz nedēļas beigām tas izauga līdz diviem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”) norāda: “No viena miljarda uz diviem ir izveidojies tieši sadarbībā ar visām Eiropas institūcijām. No šiem diviem miljardiem 400 miljoni ir Eiropas investīciju bankas atbalsts, kas ļauj šos līdzekļus tērēt kā finanšu instrumentu, palīdzot tiem uzņēmumiem, kas ir nonākuši krīzē. Tāpat arī “Altum”, no sākotnēji paredzētās 500 miljonu garantiju programmas, garantiju programmā ir 750 miljoni garantiju apjoms, un kredītu apjoms ir 200 miljoni. Tātad ir stipri vairāk šie līdzekļi. Līdz ar to tas mums izbrīvē līdzekļus no tā kas ir valsts kasē, un mēs valsts kasē atrodošo miljardu varam izlietot, lai atbalstītu cilvēkus.”

Jaunās normas paredz, ka būs nodokļu atlaides, krīzes apstādināto uzņēmumu darbinieki varēs saņemt līdz 700 eiro dīkstāves pabalstu, valsts garantēs grūtības nonākušu uzņēmumu kredītus, bet dzīvelīgākie uzņēmumi varēs saņemt garantijas darbības paplašināšanai.

“Mēs paredzam, ka tas nenoteiktības laiks būs divi līdz trīs mēneši, un tur mums ir jāpalīdz. [..] Ir ļoti labi tas, ka mums ir palielināts kredītreitings mēnesi iepriekš, tas ļauj mums aizņemties starptautiski jebkādus apjomus un par zemākām likmēm, ja tagad vērtē, tad tas kredīta reitinga pieaugums, kurš pagāja klusi un nemanīti, bija citi pasākumi, praktiski tas mums ļoti noderēs patreiz un nākotnē,” pauž finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Lielākās problēmas var radīt tas, ka apsīkstot apgrozāmajiem līdzekļiem, uzņēmumi nespēs norēķināties ar bankām. Jau tagad ir skaidrs, ka ārkārtas stāvoklis nebeigsies 14. aprīlī. Ir prognozes, ka tas var vilkties pat gadu. 750 miljoni eiro dīkstāvē esošu uzņēmumu garantijām pietiks īsam laikam.

“Kopumā Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 15 000 komercķīlas, paskatoties komercķīlas devēju, mēs redzam ka vairāk kā 8 000 Latvijas uzņēmumu šādas ķīlas ir reģistrētas, tie ir unikālie uzņēmumi. Ja mēs paskatāmies uz kopējo komercķīlu apmēru, tas ir ļoti ievērojams, tie ir 40 miljardi, Tā protams ir maksimālā prasījuma summa. Protams, nozaru topā pirmajā vietā ir nekustamie īpašumi, kur pirmšķietami liekas, ka krīzei nevajadzētu tik ļoti tieši skart, bet transporta nozare arī ir ar divu miljardu komercķīlu apjomu šobrīd,” norāda SIA ”Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa.

Atbalsts būs pieejams tām nozarēm, kas pirmās cieta no lēmumiem par vīrusa ierobežošanu. Tas ir tūrisms, transports, restorāni un viesnīcas. Bet atbalstīs tikai tos uzņēmumus, kas līdz krīzei bijuši dzīvotspējīgi un maksājuši nodokļus. Pārējās cietušās nozares sarakstam pievienošot turpmākajās nedēļās.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis norāda: “Es neticu atbalstam nozarēm, jo dažādiem uzņēmumiem ir dažādas situācijas. Un tur, kur ir nozaru arodbiedrības spēcīgākas viņas skaļāk brēc, un politiķiem ir reflekss demokrātiskā valstī, mums ir kopumā visā rietumu civilizācijā šobrīd ir stipri populistiska politiskā sistēma, un līdz arto notiek reakcija uz to, kurš skaļāk brēc un izvirza lielākas prasības, nevis tiek veidota saprātīga sabalansēta ilgtermiņa politika. Problēmas var rasties visur, ir jāskatās tomēr individuāli.”

Biznesam biedējošākais ir neskaidrība. Neviens nevar pateikt, vai ārkārtas situācija ilgs trīs mēnešus, pusgadu vai gadu. Krīzes skartajam biznesam zaudējumi ir katru dienu. Nelieli uzņēmumi bez apgrozījuma ilgi izvilkt nevar, tāpēc valdībai jārīkojas ātri.

“Caurmēra uzņēmumam apgrozāmie līdzekļi nav daudz vairāk, kā viena mēneša vai pusotra mēneša vajadzībām. Tas nozīmē, ja pircēju nav, ienākumi nenāk, viņam tie apgrozāmie līdzekļi ir tai vai citā precē, viņam ir jāmaksā noma. Viņam ir jāmaksā komunālie izdevumi, viņam ir jāmaksā algas, un ja viņš redz un rēķinās, ka viņam šo klientu nav, viņam ir jādomā pēc iespējas ātrāk samazināt savus zaudējumus un izdevumus, sarauties un taisīt to veikalu ciet,” bilst Rungainis.

Rungainis ir pārliecināts, ka pasaules ekonomika nesabruks un tas tiks panākts ar naudas drukāšanu un liešanu sistēmā. Tas arī būs iemesls, kāpēc bankas varētu nebūt tik mežonīgas kā pēc 2008.gada krīzes. Toreiz daudzi uzņēmumi nogrima, jo bankas pārvērtēja kredītu nodrošinājumu un pieprasīja to palielināt.

“Nazi mugurā no skandināvu bankām es negaidītu, es domāju, ka viņas ir ieinteresētas visā visumā pārdzīvot šo krīzi un viņu dzēst. Es no bankām, katrā ziņā no tām mūsu sistēmiskajām bankām, kas ir faktiski skandināvu bankas, nesagaidu nekādus negatīvus efektus, jo viņas no tā neko nevar iegūt, atskaitot negatīvu publicitāti. Bet, kā es saku, tas kurš paniko pirmais paniko vislabāk, bet šeit sistēmiski kopumā bankas redz šo situāciju, viņas redz, ka šis naudas vilnis nāk un viņas saprot, ka šīs problēmas atrisināsies, bet nograut uzņēmumu ir viegli, bet uztaisīt un palaist no jauna ir grūti,” saka Rungainis.

Savukārt ”Swedbank” Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītājs Jānis Paiders skaidro: Tas, ko mēs jau esam izziņojuši, – sešu mēnešu pamatsummas atlikšana, tas ir teiksim, sākuma paka, visuniversālākā, primāri mērķēta lielākajai uzņēmēju masai. Tādi kas ir 90% uzņēmumiem diezgan ātri piemērojams.”

Šobrīd bankas solās būt pretimnākošas uzņēmējiem. Sola kredīta brīvdienas un termiņu pagarinājumus, kad pamatsumma nav jāmaksā, dažas arī neprasīšot komisijas par līgumu pārrakstīšanu. Tik klientiem savlaicīgi jānāk un jārunā.

“Sešus mēnešus atlikt pamatsummu, mēs nepieprasām pašlaik nekādu nodrošinājuma pārvērtēšanu. Ja tas ies kaut kur tālāk un savādāk, tad par to būs jādomā protams, izejot no kaut kādiem valdības lēmumiem, regulatoru lēmumiem. Pašlaik mēs to varam izdarīt bez,” saka Paiders.

Tas vai bankas uzstājīgi sāks prasīt papildu nodrošinājums, ir atkarīgs no dīkstāves ilguma. Ja kustība ekonomikā atsākies pēc pāris mēnešiem, nekas traģisks nenotiks. Ja krīze ievilksies līdz pusgadam, banku prasības būs neizbēgamas.

Banku bizness ir balstīts uzticībā. Ja bankai būs daudz sliktu, nenodrošinātu kredītu, tā var zaudēt savu aizdevēju uzticību. Tādā gadījumā bankai aug aizņemšanās likmes, vai pat neviens tai savu naudu nedod. Palīdzība grūtībās nonākušiem uzņēmumiem automātiski nozīmē, ka palielinās riski. Bankai jāveido uzkrājums, vai jāprasa papildu garantijas.

AS ”SEB banka” prezidente Ieva Tetere norāda: “Jebkuru atlaidi, jebkuru restrukturizācijas instrumentu, kuru mēs tagad pielāgotu kredītam, mums būtu jāuzskata jau par tādu kuru ietekmē šī kredīta spēju atmaksāt. Mums šis aizdevums būtu jāvērtē tā, it kā viņš būtu nonācis jau finansiālās grūtībās. Tādā veidā var izveidoties situācija, ka lielāko daļu no kredīta portfeļa mēs uzskatīsim, ka viņi ir finansiālās grūtībās, kaut gan patreiz mēs to varētu vērtēt, ka tās ir pārejošas īslaicīgas grūtības tieši šīs vīrusa krīzes rezultātā un nesamazināt portfeļa kvalitāti tik strauji.”

Kredītiestādes gaida Eiropas centrālās bankas (ECB) skaidrojumu, vai tās drīkstēs vīrusa krīzes kredītu atvieglojumus neieskaitīt pie šaubīgiem kredītiem. Piektdien ECB paziņoja, ka notikumi būs elastīgi. Ieteicamais risinājums ir valsts garantiju piesaistīšana. Bankas uzskata, ka ar valdības pielemtajiem 750 miljoniem kredītu garantijām sākumam pietikšot, bet ir skaidrs, ka vajadzēs vēl.