• Tweet

Laikā, kad Jaunās konservatīvā partijas (JKP) reitingi turpina nepārprotami slīdēt uz leju, arvien aktuāls kļūst jautājums par esošās koalīcijas stabilitāti. Lai arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kas pats ir darījis visu iespējamo, lai sabiedrību nokaitinātu, stūrgalvīgi virzot vairāku ministru demisiju, pilnībā aizmirstot par saviem amata pienākumiem, uzskata, ka cita koalīcija nav iespējama, opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sniegums un balss kļūst arvien pārliecinošāka.

Jaunā konservatīva partija pašlaik nonākusi visai neizdevīgā pozīcijā – mēģinājumi izcelties uz koalīcijas partneru rēķina cietuši fiasko. Un pat Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šķiet, ir zaudējis pacietību, un JKP līderi Jāni Bordānu nodēvējis par skolas puišeli, kurš skaļi bļaustās, kaut pats nav izpildījis savus mājasdarbus.

Asās diskusijas un kritiku koalīcijas partneriem Bordāns skaidro ar JKP vērtību aizstāvēšanu. Izteikts piemērs, kur koalīcijas partneru uzskati ar JKP nesaskanēja, bija gadījums ar “Latvenergo”, kur uzņēmuma padomē bija plānots iecelt ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieku Pāvelu Rebenoku. Šis arī bijis gadījums, kas visbeidzot licis premjeram atmest diplomātisko pieeju un aicināt Bordānu “aiziet izpildīt pašam savus mājasdarbus”.

JKP haotiskais darbs valdībā, tai skaitā izglītības nozares reformas un tieslietu ministra Bordāna publiskā attiecību skaidrošana ar saviem kolēģiem – citiem ministriem, ir atspoguļojies arī partijas reitingos – tas februārī ir noslīdējis līdz zemākajam rādītājam pēdējā gada laikā – 4,1%, iepriekšējo 6,1% vietā, kamēr opozīcijā palikušo “zaļzemnieku” reitings stabili turas 8% līmenī.

Tas arī īpaši nepārsteidz, jo, atšķirībā no JKP, ZZS skaidri iezīmē sevi kā administratīvi teritoriālās reformas un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) spēcīgus kritiķus, kamēr JKP īsti neizpilda nevienu savu priekšvēlēšanu solījumu un atklāti neiestājas par savām idejām, ja vien tās neskar ZZS nebūšanu koalīcijā.

Tai pašā laikā tagad, kad JKP reitingu ziņā atrodas uz tik slidena ceļa, ZZS izskatās arvien simpātiskāks koalīcijas papildinājums. Turklāt, ja atceramies, pret ZZS “sarkanās līnijas” novilka tieši JKP, pārējās partijas šajā ziņā nebūt nebija tik noraidošas un iespējams pat spēj apjaust, ka ZZS varētu valdības reitingu tikai celt, ko nevar teikt par JKP, kur valdības kopējais zemais reitings ir lielā mērā tieši šīs partijas vaina.

Nav zināms, cik vēl ilgi koalīcijas partijas pacietīs JKP straujos un brīžam histēriskos izgājienus, taču skaidrs, ka tas būtu Bordāna ļaunākais murgs, ja JKP koalīcijā nomainītu tieši ZZS – partija, pret kuras būšanu valdībā viņš tik aktīvi ir cīnījies un kura šobrīd izskatās daudz stabilāks un paredzamāks valdības partneris nekā haotiskā JKP. Taču atzīsim godīgi – tas būtu JKP sabrukuma sākums un Bordāna politisko ambīciju gals, tāpēc viņš to centīsies nepieļaut izmisīgi un sējot vēju ik uz soļa.

Foto: F64