• Tweet

Galveno ierēdņu vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, pieprasot tiesiskumu, patiesībā ir prettiesisks galveno valsts ierēdņu mēģinājums nostiprināt savu izšķirošu ietekmi pār valsti, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems.

“Formālais iemesls šai vēstulei ir Nemiro un viņa drauga Rebenoka domstarpības ar valsts sekretāru Eglīti. Es šeit neaizstāvu ne vienu, ne otru. Es arī uzskatu, ka spēcīgi ierēdņi ir izšķiroši valsts attīstībai, un normāls ministrijas darbs nav iespējams bez labas ministra un valsts sekretāra sadarbības profesionālā un arī cilvēciskā līmenī. Savstarpēji apvainojumu ar mediju starpniecību un iesniegumi prokuratūrā nav normāli. Tomēr uzskatīt, ka valsts ierēdņiem ir jābūt brīviem no politiskās ietekmes, arī nav normāli,” pauž Gobzems.

Pēc viņa sacītā, ja ministra amatā nonāk cilvēks, kura viens no uzstādījumiem bija atcelt nekustamā īpašuma nodokli, tad nonākšana amatā apstiprina, ka šim savam uzstādījumam viņš (viņa partija) ir saņēmis vēlētāju un pēc tam arī Saeimas atbalstu. “Ja vien viņš nav KPV ministrs, ministrs uzdos ministrijas valsts sekretāram sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai nekustamā īpašuma nodokli atceltu un virzītu šo normatīvo aktu projektus Saeimā. Pat tad, ja ministrijas ierēdņi uzskatīs, ka šis solis ir nepareizs, viņiem nāksies to pildīt, jo tāda ir vēlētāju griba. Un tā tieši arī ir politiskā ietekme, pret ko valsts sekretāri iebilst,” sacīja politiķis, turpinot, ka pēc nākamajām vēlēšanām ministra amatā nonāks cits ministrs, kurš aģitējis par pilnīgi pretējo – iepriekš atcelto nekustamā īpašuma nodokli tomēr ir jāatgriež – tiem pašiem ministrijas ierēdņiem nāksies to pildīt. Un arī tā būs politiskā ietekme.

“Ministrijas katru dienu realizē politiku. Izmaiņas nodokļos, pabalstos, izglītības un veselības sistēmā, lielas vai kosmētiskas ir politika. To dara ierēdņi un uzdevumus viņiem dod politiķi – ministri – cilvēki, kas savai politikai ir saņēmuši vēlētāju mandātu. Tāda ir kārtība. Politiskā ietekme ir pareizi. Tā ir tiesiska un demokrātiska, un pret to valsts galvenie ierēdņi tagad iebilst,” sacīja Gobzems.

“Kā cilvēks, kurš likumdošanu pārzina, varu pateikt, ka jebkurai(!) politiskai izmaiņai jebkurā jomā, jebkurā vietā un lietā var atrast tiesiskus šķēršļus. Normatīvo aktu daudzums ir tik liels un interpretācijas dažādas, ka jebkura politiska izmaiņa var tikt uzskatīta par prettiesisku. Ja nevarat atrasts labu argumentu, vienmēr noder divi universālo argumenti – pretrunā tiesiskās paļāvības principam. Vai “priekšlikums neierakstās fiskālajā telpā”. Ar sausi juridiskiem argumentiem var sagraut jebkuru jaunu ideju un, ja valsts sekretāri būs imūni no politiskās ietekmes, tieši tā arī notiks. Nekāda vēlētāju griba vairs nepalīdzēs, un mūsu valsti jau pavisam legāli vadīs ierēdņi, nevis tautas ievēlēti pārstāvji. Es arī uzskatu, ka ministram ir jābūt tiesībām atlaist un pieņemt sev lojālu valsts sekretāru. Nav cita instrumenta, kā nodrošināt to, ka ministra pārstāvētā politika tiks realizēta. Un, ja valsts sekretārs uzskata, ka ministrs tam dod nelikumīgus rīkojums, ir jādodas uz prokuratūru, nevis uz televīziju. Savukārt, ja nepiekrīti ministra politikai un vēlētāju mandātam – jāatkāpjas un pašam jādodas politikā,” piebilda Gobzems.

Kā zināms, ierēdņu vēstule tapusi pēc ekonomikas ministra Ralfa Nemiro lēmuma atstādināt no amata valsts sekretāru Ēriku Eglīti.

Foto: Saeimas kanceleja