Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,2 %
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,7 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada janvārī bija par 9,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,7 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+16,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+7,6 %), mājputnu gaļai (+6,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+10,2 %). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+14,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,4 %), cukuram (+7,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), augļu un dārzeņu sulām (+3,8 %), jogurtam (+2,7 %), rīsiem (+10,1 %). Lētāks kļuva siers un biezpiens (-4,2 %), kafija (-1,9 %), sviests (-4,1 %), skābais krējums (-2,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,4 %, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 2,7 %.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,0 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī zobārstniecības pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 4,6 %, ko noteica cenu kāpums degvielai par 8,8 %, tai skaitā benzīnam – par 12,6 % un dīzeļdegvielai – par 7,2 %, kamēr auto gāzei vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2 %. Dārgāka kļuva personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, kā arī pasažieru pārvadājumi, tai skaitā pārvadājumi pa autoceļiem, aviopārvadājumi un pārvadājumi ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2,3 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, rotaļlietām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,2 %, savukārt viesnīcu pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, telekomunikāciju pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 0,4 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+5,7 %) un svaigiem augļiem (+5,1 %). Cenas pieauga arī mājputnu gaļai (+4,6 %), cūkgaļai (+2,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,6 %). Dārgāka kļuva šokolāde (+6,8 %), kafija (+3,7 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,8 %), makaronu izstrādājumi (+5,1 %), sviests (+3,0 %) un cukurs (+3,5 %). Cenas samazinājās biezpienam (-3,7 %) un olīveļļai (-6,5 %).
Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,0 %.
Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 9,4 %, bet apaviem – par 8,6 %.
Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās par 1.4 %. Cenas pieauga vispārējās medicīniskas prakses pakalpojumiem, ko noteica pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta pieaugums no 2020. gada 1. janvāra. Dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī farmaceitiskie produkti, savukārt cenu samazinājums bija slimnīcu pakalpojumiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,6 %. Degvielai vidējais cenu līmenis pieauga par 5,6 %, tai skaitā akcīzes nodokļa pieauguma ietekmē no 2020. gada 1. janvāra. Dīzeļdegvielai cenas palielinājās – par 5,9 %, benzīnam – par 5,1 %, un auto gāzei – par 5,4 %. Pieaugot braucienu maksai starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu autobusos, kā arī vilcienos, dārgāki kļuva pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem un pasažieru pārvadājumi ar vilcienu, savukārt pasažieru aviopārvadājumiem mēneša laikā cenas samazinājās.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās vidēji par 1,8 %, ko noteica akciju noslēgums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, mājokļa īrei, ēdināšanas pakalpojumiem. Pieaugot dabas resursu nodokļa likmei, sadārdzinājās atkritumu savākšana, savukārt elektroenerģijai un dabasgāzei janvārī cenas samazinājās. Mēneša laikā lētāki kļuva arī kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālāk
