• Tweet

Tieslietu ministrijas izstrādātie Prokuratūras likuma grozījumi ir brāķis un parāda tikai līmeni, kādā likumprojekta autori ir strādājuši un kāds ir to patiesais mērķis – maskējoties aiz vēlmes sakārtot prokuratūras darbu, tiks nodarīts tikai būtisks kaitējums, intervijā RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kā zināms, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosina nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli uzticēt Tieslietu padomes izveidotai pretendentu vērtēšanas komisijai, atsakoties no esošās kārtības, kad piemērotāko kandidātu izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Līdzās tam paredzēti grozījumu attiecībā uz virsprokuroriem, nosakot, ka virsprokurori amatā varēs būt tikai divus termiņus pēc kārtas.

Komentējot iecerētos grozījumus Prokuratūras likumā, Kalnmeiers norādīja, ka daļai jauninājumu var piekrist, bet daļa grozījumu liek apšaubīt to izstrādātāju godaprātu. “Pirmkārt, jau iepazīstoties ar šiem grozījumiem, man ir radies iespaids, ka tos ir izstrādājis cilvēks, kuram nav nekādas izpratnes par prokuratūru un tās darbu,” uzsvēra Kalnmeiers.

Viņš norādīja uz to, ka ģenerālprokurora atlases procesam ir jābūt pietuvinātam tiesnešu atlases procesam. “Šeit šie principi ir ignorēti. Pašreiz spēkā esošais regulējums nosaka, ka par ģenerālprokuroru var būt vai nu persona, kas prokuratūrā ir nostrādājusi noteiktu laiku posmu vai ar tiesneša darba pieredzi visdažādākajās tiesās jeb tikai no tiesnešu vidus. Vai par zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju var kļūt policists vai mācībspēks, kurš nav advokāts? Nevar. Bet attiecībā uz ģenerālprokuroru mēs pēkšņi atveram plaši durvis vaļā un sakām, lūdzu, nāciet!” komentēja pašreizējais ģenerālprokurors.

Pēc Kalnmeiera domām, tas ir izdarīts speciāli, lai pavērtu durvis kādai konkrētai personai. “Par to liecina arī fakts, ka amatu var ieņemt persona, kura “līdz 1994. gada 30. jūnijam bija prokuroru vietnieks, palīgs vai izmeklētājs”. Tas liecina par šī likumprojekta autora nekompetenci, jo visi šie amati ir uzskaitīti Prokuroru izdienas pensiju likumā un viņi jau ietilpst vienā vārdā “prokurors”,” minēja Kalnmeiers, norādot, ka likumprojekts satur daudz un nesaprotu lietu.

“Grozījumi attiecībā uz virsprokuriem, kas tiek piedāvāti, vispār ir bezkompromisa tiesiskuma augstākās pilotāžas lidojums. Ir ietverts, ka viena un tā pati persona par virsprokuroru var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Kāpēc Ģenerālprokuratūras virsprokuroram tiek noteikts šāds diskriminējošs ierobežojums, ja tiesās tāds nav?” retoriski vaicāja Kalnmeiers.

Pēc viņa domām, tas parāda līmeni, kādā likumprojekta autori ir strādājuši, kāds ir to patiesais mērķis – maskējoties aiz vēlmes sakārtot prokuratūras darbu, tiks nodarīts tikai būtisks kaitējums.

Foto: F64