• Tweet

Šonedēļ Latvijā viesojās ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs. Viņš solīja palīdzēt aizsargāt Baltijas gāzes infrastruktūru no kiberuzbrukumiem, kā arī reklamēja amerikāņu sašķidrināto gāzi kā alternatīvu Krievijas gāzei. Lai pirktu sašķidrināto gāzi, nepieciešams terminālis, kur kuģiem to izkraut. Lietuvā uz laiku iznomātais terminālis ir dārgs, un par to īpašu nodevu maksā visi gāzes patērētāji valstī. Amerikāņu gāzes eksportētāji un citi investori acis met uz Skultes ostu, kur projekts esot tik izdevīgs, ka nevajadzēšot nekādu valsts atbalstu. TV3 raidījums “Nekā personīga” skaidro, vai projektā viss ir tik ideāli.

Riks Perijs ir ASV labi pazīstams republikāņu politiķis. Pēc 14 gadiem Teksasas gubernatora amatā viņš izlēma kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās, bet – nesekmīgi. Baltā nama vietā Perijs nonāca lielu gāzes un naftas uzņēmumu vadībā. Trampa administrācijā viņš tika pie enerģētikas ministra portfeļa.

Perijs ierauts arī šoruden sāktajā impīčmenta izmeklēšanā pret Trampu. ASV prezidenta pārkāpums ir telefona zvans Ukrainas prezidentam Volodimiram Zeļenskim, kurā Tramps lūdza sākt izmeklēšanu par sava sāncenša Džo Baidena darījumiem. Tramps par sarunu nekādu atbildību neuzņemas un taisnojas, ka zvanīt viņam licis Riks Perijs. Esot bijis jārunā kaut kas par sašķidrināto gāzi. Gaismā nāca arī Perija mēģinājumi Ukrainas valstij piederošā gāzes uzņēmuma valdē iecelt savas vēlēšanu kampaņas sponsorus.

Pēc Viļņas Perijs devās uz Latviju, kur tikās ar premjerministru, ekonomikas ministru un Valsts prezidentu. Rīgā ASV ministrs neteica runas un nedeva presei iespēju uzdot jautājumus. Vienīgais izņēmums bija uzruna Latvijas un Eiropas gāzes uzņēmējiem. Perijs viņus mudināja pirkt ASV sašķidrināto gāzi. “Mēs ticam, ka dabasgāzes un citus kurināmos no ASV ir ļoti pievilcīga izvēle visām valstīm, ieskaitot mūsu draugus te, Eiropā. Mēs eksportējam sašķidrināto gāzi uz gandrīz katru valsti Eiropā, kam ir atbilstošs terminālis.”

Latvijā jau tiek patērēta sašķidrinātā gāze – no Klaipēdas termināļa. Ir arī vairākas ieceres par termināļu būvniecību, visreālākā – jūrā pie Skultes. Ekonomikas ministrija daudzās sanāksmēs vērtējusi, vai valstij vērts tajā iesaistīties, bet pagaidām atbilde ir nē.

Projekts paredz jūrā, divu kilometru attālumā no atpūtnieku iecienītās Zvejniekciema pludmales, būvēt peldošu 300 metrus garu platformu, pie kuras piestās kuģi. Turpat atvesto dabasgāzi no šķidra agregātstāvokļa pārvērtīs gaistošā un pumpēs cauruļvadā. Piecu kilometru garumā tas atradīsies zem ūdens. Vēl 30 kilometru garumā līdz Inčukalna gāzes krātuvei cauruļvads būs ierakts zemē. Izstrādāti trīs cauruļvada trases varianti, kas šķērsos četru novadu teritorijas.

Inčukalna tuvums nozīmē, ka nav jābūvē gāzes glabātuve un tāpēc projekts ir vairākas reizes lētāks nekā līdzīgi. Skultes termināļa ideju virza Teksasā dzīvojošais latviešu izcelsmes naftas un gāzes nozares smagsvars Pēteris Ragaušs.

Vaicāts, kāds ir termināļa statuss šobrīd, viņš norādīja, ka aizvien notiek mēģinājumi to attīstīt. “Panākt, lai pievienojas visi iesaistītie – stratēģiskie investori, inženieruzņēmumi, vienošanās ar gāzes patērētājiem. Šo projektu attīstība var aizņemt gadus,” norādīja Ragaušs.

“Mums uz Rīgu ir braukušas Eiropas grupas, uz Rīgu braukušas Āzijas grupas, drīzumā brauks vēl viena grupa ar cilvēkiem, kas izrādījuši lielu interesi. Pamatā – cilvēki, kas ir sašķidrinātās gāzes biznesā, tirgo daudz sašķidrinātās gāzes. Viņi meklē iespējas noglabāt gāzi, kad vēlas,” skaidro Ragaušs.

Skultes projekta attīstītāji saņēmuši atteikumu no Eiropas Savienības. Tomēr viņiem ir ASV valdības eksporta un importa kredītu bankas solījums finansēt projektu. Lai ķertos pie būvniecības, attīstītājiem jāpanāk ”Latvenergo” garantija, ka gāzi pirks, bet no ”Conexus” – solījumu būvēt cauruļvadu no Skultes līdz Inčukalnam, vai arī to vēlāk atpirkt. Ja tas notiks, izmaksas iespaidos gāzes cenu lietotājiem.

Viņš atzīst, ka ir mērķis panākt, lai tas strādātu bez subsīdijām. “Ir jāpanāk vienošanās, ka tas tiks izmantots, bet tā nav subsīdija, vienkārši – kādam jāpumpē konkrēti apjomi gadā, lai tas turpinātu strādāt,” atzina uzņēmējs.

Sašķidrinātās gāzes cena pasaules tirgū nepārtraukti svārstās. Pērn tā nokrita rekordzemu, un ”Latvenergo” iespēju izmantoja, lai ”Gazprom” gāzes vietā iepirktu sašķidrināto gāzi no Klaipēdas termināļa. Garantijas, ka cena arī turpmāk būs zema, nav.

“Mēs zinām par šāda projekta esamību, bet pašreiz “Conexus” nav nekādus lēmumus pieņēmis par dalību vai šāda projekta esamību, bet, protams, mēs sekojam līdzi gāzes tirgum, un, protams, ka šāds projekts būtu interesants arī krātuves operatoram. Jo tas ir tuvākais krātuves esošais LNG terminālis, kas varētu attīstīties, tas dotu iespēju krātuvē iesūknēti dabasgāzi arī no LNG tirgus,” skaidro AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

“Mēs esam atvērti jebkuram projektam, kurš dos mums iespēju būt konkurētspējīgiem tirgū. Ja šīs piegādes ceļš mums dos iespēju iegādāties dabasgāzi par mums izdevīgiem nosacījumiem gan cenas ziņā, gan piegādes apjomu un termiņos, mums tas ir interesanti,” pauda AS “Latvenergo” izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.

Šovasar sākās Skultes projekta sabiedriskā apspriešana. Iedzīvotāji bija neapmierināti un neguva skaidrību, kā terminālis un savienojums līdz Inčukalnam ietekmēs viņu īpašumu un dzīves kvalitāti.

Ja pašvaldības nepiekritīs, būvniecība nav iespējama. Izņemot gadījumu, ja valsts Skultes terminālim piešķir nacionālo interešu objekta statusu. Tad nevajadzēs saskaņošanu ar iedzīvotājiem un privāto zemi varēs atņemt valsts interešu vārdā. To vēlas Skultes projekta attīstītāji.

“Valstij teikšana ir tikai vienā gadījumā – ja valsts uzskata šādu projektu jeb šādu objektu, precīzāk sakot, par nacionālās drošības, nacionālajām interesēm atbilstošu objektu, tad uz objektu attiecas cits regulējums,” skaidro ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Vaicāts, vai tiek apsvērts šāds statuss projektam, Nemiro pauda, ka tagad par to ir pāragri spriest. “No enerģētiskās drošības puses, jā, no tautsaimniecības puses – jā, jo cena attiecībā uz gāzi ir krietni konkurētspējīga. Līdz ar to ir divi jā. Attiecībā uz vidi jautājums vēl ir ļoti atvērts un attiecībā uz projekta realizāciju, kā tas ietekmēs katru iedzīvotāju, – arī pastāv ļoti atvērts, līdz ar to ir vēl neskaidrību daudz. Taču tādā globālā redzējumā tas varētu būt Latvijai ļoti noderīgs projekts,” atzina ministrs.

Pēc pāris nedēļām ekonomikas ministrs dosies vizītē uz Dienvidkoreju. Viens no potenciālajiem Skultes termināļa investoriem ir šīs valsts uzņēmums “Kogas” – ASV sašķidrinātās gāzes pircējs.

“Es pašlaik negribētu minēt precīzas kompānijas, es varu teikt – vairāk ir bijusi piederība, kompāniju īpašnieki, vismaz lielākā daļa, Vācija, Spānija, Amerika, Koreja, citas valstis. Japāņi ir interesējušies. Ļoti grūti vienmēr pateikt šo kompāniju valstisko piederību, jo investīcijas bieži vien ir ļoti lielas un tie ir fondi,” skaidro Nemiro.

Latvijas amatpersonas noliedz, ka Perijs Latvijā būtu lobējis Skultes termināli. Tomēr nevar noslēpt, ka Perijs aktīvi reklamē ASV gāzi un Skultes projekts ir reālākais tās importa punkts.

“Latvija ir unikāla, jo jums ir gāzes krātuve, atšķirībā no pārējām no trim Baltijas valstīm. Lietuvai ir sašķidrinātās gāzes terminālis. Bet savienojumi starp Igauniju, Latviju un Lietuvu būs ļoti svarīgi. Protams, vienoties par detaļām ir svarīgi, bet mēs palīdzēsim, kā vien varam, ja mums lūgs. ASV ir veicies ar bagātīgu sašķidrinātās dabasgāzes nodrošinājumu. Tiek prognozēts, ka tas dubultosies turpmākajos 24 mēnešos. Labas, uzticamas dabasgāzes piegādes, lai šai valstij nekad nebūtu jāuztraucas par gāzes piegādes pārtraukšanu,” pauda Perijs.

“Man ar viņu nav bijušas konkrētas sarunas par šo projektu, bet viņš par to, protams, zina, jo tas ir publiskajā telpā. Varbūt viņam būs kādas diskusijas,” tikmēr piebilst Ragaušs, kurš ir viens no dāsnākajiem Jaunās konservatīvās partijas ziedotājiem. Kad partijas vadītājs Jānis Bordāns mēģināja veidot Ministru kabinetu, valdības deklarācijā Skultes termināļa būvniecību ierakstīja kā vienu no ekonomikas prioritātēm.

“Es to redzu kā ģeostratēģisku projektu, kā mazināt Latvijas atkarību no Krievijas gāzes. Tik vienkārši. Jo pašreiz tā nelaime Latvijai ir, ka vairāk nekā 90% gāzes piegādes mums joprojām nāk no Krievijas, tātad – “Gazprom” truba. Mums ir jādomā veidi, kā mazināt šo atkarību, pirms Putina režīms, pirms Kremļa režīms izdomā šo gāzes trubu atkarību vērst pret mums. Un tas ir noticis agrāk, mēs redzējām, Ukrainā,” uzskata Saeimas deputāts (JKP) Gatis Eglītis.

AS “Latvijas gāze” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis neslēpj, ka sarunas par piedalīšanos projektā notiek. “Jā, tagad mēs… nav jau nekāds noslēpums, ka Pēteris Ragaušs, kas to projektu arī kaut kā iespaido un virza, viņš ir no Latgales, kā jūs ziniet, viņu senči nāk no Latgales, tā ka es viņu diezgan labi pazīstu. Un mums ir sarunāts randiņš, parunāt par to viņa projektu sīkāk,” izteicās Ragaušs.

“Latvijas gāzes” un tās Krievijas akcionāru pārstāvji projektu tik tiešām kritizē, bet vienlaikus arī izvērtē iespējas piegādāt sašķidrināto gāzi topošajam terminālim. ”Novatek”, kur viens no akcionāriem ir ”Gazprom”, ir liels spēlētājs sašķidrinātās gāzes tirgū un piegādājis vismaz divas kravas arī uz Klaipēdas termināli.

“Ja mēs uzbūvējam Skultē termināli, mēs esam pilnīgi neatkarīgi gan no Lietuvas termināļa Klaipēdā, gan no Krievijas piegādēm. Gāze no Krievijas, kas nāk pa cauruļvadiem. Tātad mums pašiem savs Inčukalns, mums ir pašiem savs terminālis. Un gāzi uz to termināli var atvest no jebkuras pasaules malas. Nu, protams, vistuvākais būs vest sašķidrināto dabasgāzi no Krievijas. Tā, ka krievi mazliet konkurēs paši ar sevi ar sašķidrināto gāzi un dabasgāzi, kā viņiem būs izdevīgāk. Bet mēs varēsim saņemt no Norvēģijas, no Amerikas, tā ka mēs būsim pilnīgi neatkarīgi šajā ziņā, varbūt tā ir tā galvenā doma latgalietim Pēterim Ragaušam. Būt pilnīgi neatkarīgiem no visiem. Infrastruktūra – varbūt tas ir labi. Kaut kāda tāda man ienāca doma prātā,” piemetina Savickis.

Nākamgad sāks darboties gāzes cauruļvada savienojums starp Somiju un Igauniju. Somijai tas dos iespēju noglabāt gāzi Inčukalna krātuvē, bet Baltijai nodrošinās alternatīvu gāzes piegādes ceļu. Gadu vēlāk plānots atklāt savienojumu arī starp Lietuvu un Poliju.