• Tweet

Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas nav politiskas dabas, bet drīzāk tiesas jautājums, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

“Ja ir aizdomas, ka procedūra nav ievērota, vajadzētu ministram iet uz tiesu, lai nav politikai tur jāiesaistās. Tas nav politikas jautājums, tas ir tiesas jautājums. Tas ir nepareizi, ka mums tāda lieta ir jālemj,” uzskata Kariņš.

Tajā pašā laikā viņš pauda pārliecību, ka augstākās izglītības sistēmā ir nepieciešamas reformas. “Visi ir vienisprātis, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Domas dalās, kādām tām ir jābūt,” atzina premjers.

“Ministre [Ilga Šuplinska (Jaunā Konservatīvā partija)] ir apņēmusies ieviest pozitīvas izmaiņas. Viņai ir liels uzticības kredīts no kolēģiem. Es ceru, ka līdz decembra vidum būs skaidra vīzija. Ministrs uzdevums ir iesaistīties, dabūt cilvēkus pie sarunu galda,” skaidroja Kariņš.

Kā zināms, valdība nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā un par rektora pienākumu izpildītāju iecēla vēstures doktoru, profesoru Gvido Straubi. 

Saskaņā ar Augstskolu likumu Ministru kabinets (MK) var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas Satversmes noteikumus.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka izvērtējot LU iesniegtos dokumentus par rektora vēlēšanu norisi ir konstatējusi dažāda veida un nozīmīguma pārkāpumus, kas ir ietekmējuši vēlēšanu gaitu un varēja ietekmēt LU rektora vēlēšanu rezultātus. Tāpēc IZM rosināja valdību neapstiprināt profesoru Muižnieku LU rektora amatā un iecelt rektora pienākumu izpildītāju.

Tikmēr Latvijas Universitāte ir jau pārsūdzējusi Administratīvajā rajona tiesā lēmumu par rektora neapstiprināšanu, lūdzot to atcelt kā prettiesisku administratīvo aktu.

Universitāti administratīvajā procesā tiesā pārstāvēs starptautiskais juridiskais birojs PwC legal, kas ir sniedzis atzinumu par to, ka rektora vēlēšanas 2019. gadā Latvijas Universitātē notikušas tiesiski.

Foto: Valsts kanceleja