• Tweet

Neraugoties uz tieslietu ekspertu iebildumiem, Ministru kabinets šonedēļ sniedza konceptuālu atbalstu tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iecerei par ekonomisko lietu tiesas izveidi. Eksperti gan brīdina, ka trūkst pārliecinošu argumentu, ka šāds virziens būtiski uzlabos lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti. Atsevišķi politiķi neslēpj arī savas domas par Bordāna patiesajiem mērķiem saistībā ar ekonomisko lietu tiesu, kas savu darbību varētu uzsākt jau 2021. gada 1. janvārī.

Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim – atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka valdības līmenī ir pieņemts nozīmīgs lēmums, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu iztiesāšanu arī sarežģītās ekonomisko un finanšu noziegumu lietās. Tajā pašā laikā vairāku tieslietu eksperti ir norādījuši, ka neredz izvērstu pamatojumu, kādēļ ir jāveido jauna tiesa, skaidrojot, ka nav skaidrs specializētās ekonomiskā tiesas iespējamais labums. To ieskatā, Tieslietu ministrija joprojām nav spējusi uzskatāmi izskaidrot, kādi būs ieguvumi tieši speciālas tiesas nošķiršanai pretēji tiesnešu specializācijai.

Tiesnešu biedrības vadītājs Juris Siliņš norādījis, ka šādu specializētu tiesu izveidošana būtu piemērota lielākām valstīm. Ņemot vērā to, ka Latvijā kopumā ir ap 550 tiesnešu, no kuriem vairāk par 300 strādā pirmās instances tiesās, būtu problemātiski šo tiesu noslogot ar to lietu kategoriju, kurās tā specializēta.

Arī Tieslietu padome izlēmusi neatbalstīt ekonomisko lietu tiesas veidošanu un argumentus šādai nostājai. Pēc tās domām, jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli.

Rīgas Apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns ir pārliecināts, ka šādas tiesas veidošana būtu nelietderīga valsts līdzekļu izšķērdēšana un ka ministru kāds maldina. “Pret ideju, ka tiesnešiem vajadzētu specializēties, neviens neiebilst, bet kā tas ir iesniegtajā plānā, ka tam jātērē pusmiljons eiro, lai vienkārši atsevišķā ēkā nodrošinātu desmit tiesnešus, tas gan ir strupceļš,” neslēpa Stukāns, turpinot, ka “pilnīgi nelietderīgi tiks tērēti valsts līdzekļi.”

Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume atklāja, ka vairāk nekā 50 lietu gaida izskatīšanu tiesā un gaida jau gadiem. Tās esot pilnībā izmeklētas. Savukārt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns norādīja, ka tikai ar šīm 50 KNAB lietām jaunās tiesas 10 tiesneši būs pilnībā nodarbināti. Tieši viņam radās jautājums par to, kādēļ visu laiku šīs 10 tiesnešu vakances nav izmantotas, lai paātrinātu tiesu darbu.

Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs paudis, ka Bordāns vēlas Latvijā izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanai, lai to pārvaldītu un nopelnītu.

“Tiesnešiem [ekonomisko noziegumu] shēmotājiem nav jātiek līdzi. Bordāns nesaprot, ar ko nodarbojas tiesa. Shēmotāji jāatklāj un jāpierāda, ka shēmošana ir nelikumīga vai krimināli sodāma, izmeklētājam un apsūdzība ir jāuztur prokuratūrai. Ja viņi to nevar izdarīt, tad tiesnesis tiem nekādā veidā nevar palīdzēt,” komentējot Bordāna izteikumus, ka “Latvijas tiesneši sacensībā atpaliek no shēmotājiem”, norādīja politiķis.

Pēc politiķa domām, Bordāna patiesais mērķis ir “ielikt savus tiesnešus”. “Bordāns grib privatizēt ekonomisko noziegumu vispārējo izmeklēšanas un apsūdzības uzturēšanas un tiesas spriešanas sistēmu. Viņš grib uztaisīt savu sistēmu,” norādīja Lembergs.

Tieši šī iemesla dēļ Bordānam vajagot nomainīt ģenerālprokuroru un uztaisīt savas tiesas, pārņemt tieslietu sistēmu. “Tas viss ar vienu mērķi – ka tur var pēc tam nopelnīt. Tad tu nāc pie Bordāna un prasi, cik vajag maksāt, lai tur viss būtu labi tiesā. Viss ir saprotami, tikai vieni var nopirkt Bordānu, citi nevar. Vai tas demokrātiskā valstī ir taisnīgi? Veikals ir veikals,” ironizēja Lembergs.

Savukārt Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs Ivo Krievs jāņem vērā, ka attiecīgās tiesas izveides gadījumā būs jādublē arī administratīvais personāls un saimnieciskie izdevumi (piemēram, telpu noma), kas noteikti palielinās izmaksas pret situāciju, ja atsevišķas tiesas izveide nenotiktu.

Ņemot vērā, ka Bordāna pusē nav pārliecinošu argumentu par to, ka šāds virziens būtiski uzlabos lietu izskatīšanas ātrumu, kā arī neradīs jaunus riskus, maz ticams, ka ekonomisko lietu tiesa sasniegs savu mērķi, ja vien tās mērķis, kā norādījis Lembergs, nav pavisam cits…

Foto: Valsts kanceleja