ZZS jāatbrīvojas no nodokļu reformas krīzes izraisītāju balasta
Jaunie politisko partiju reitingi spilgti izgaismojuši pašreizējo noskaņojumu sabiedrībā – vēlētāji ir vīlušies pie varas esošajos un lielāku atbalstu bauda opozīcijā nonākušie spēki, tostarp Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras reitings pēdējā laikā palielinājies, sasniedzot 7,6%. Politiskā apvienība ir ne tikai trešais populārākais spēks, bet arīdzan par vairāk kā pusotru reizi apsteidz Jaunās konservatīvās partijas (JKP) 5%, kas vienīgā spītīgi turējās pretī “zaļzemnieku” iekļaušanai valdībā un par gandrīz 5 reizēm jeb 500% apsteidz – KPV LV, kuras reitings šobrīd ir vien nieka 1,6%. Lai arī ar laiku ZZS ir iespēja kļūt par populārāko starp t.s. latviskajām partijām un izšķirošajā brīdī, visticamāk, ieņemt vietu pie valdības sēžu galda, aktuāls ir kļuvis jautājums par to, cik tālu tā varēs paskriet ar divām atsvaru bumbām, kas tai kūļājas pa kājām – caurkritušās nodokļu reformas radītājiem – Danu Reiznieci-Ozolu un Māri Kučinski.
Krišjāņa Kariņa (JV) valdības pieņemtie lēmumi un izteiktie priekšlikumi acīmredzami ir ietekmējuši partiju reitingus – mēs redzam, ka partijas, kuras savus solījumus vēlētājiem nav izpildījuši – JKP un KPV LV – noslīdējušas gandrīz līdz vēsturiskajam minimumam. Tajā pašā laikā arī it kā stabilāko partiju – Nacionālās apvienības, “Attīstībai/Par!” un Jaunās Vienotības – reitingi nav kāpuši debesīs. Tas gan ir sniedzis iespēju pakāpties ZZS reitingiem un politiskajam spēkam sasniegt augstāko novērtējumu pēc 13. Saeimas vēlēšanām.
Var jau teikt, ka jūlijā par Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju apstiprinātajam Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājam Edgaram Tavaram ir pamatots iemesls sev lepni uzsist pa plecu, tomēr nevar izslēgt, ka pat partijai ar stabilu atbalstītāju loku, dažu politisko neveiksminieku nasta var izrādīties pārāk smaga. Nodokļu reformas aizbildņi – bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un ekspremjers Māris Kučinskis – viņu klātbūtne ZZS ir kā mēģinājums sasniegt jaunas virsotnes ar smagiem balasta smilšu maisiem.
Kučinska premjerēšanas laiks daudziem ir palicis atmiņā ar labiem un pārdomātiem vārdiem, bet teju nevienam – ar noderīgiem un līdz galam paveiktiem darbiem. Tieši ar samiernieciskā un rāmā Kučinska svētību Reizniecei-Ozolai tika ļauts izrotaļāties pēc sirds patikas ar nodokļu reformu, kura vēl lepni tika nodēvēta par vienu no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei. Paradokss, vai ne?
Nodokļu reforma neapšaubāmi ir kļuvusi par smagu nastu gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem kopumā – tieši šīs reformas dēļ tūkstošiem cilvēku paši sev nezinot bija kļuvuši par nodokļu parādniekiem un solītās izaugsmes vietā tā atnesusi daudziem nepanesamu nodokļu slogu – gandrīz katrā nozarē 40 līdz 45 procentiem uzņēmumu ir nodokļu parādi. Savā 2018. gada Jaungada uzrunā Kučinskis norādīja, ka “mēs esam nodzīvojuši labu gadu, un mūs gaida izcils gads”, pieminot, ka “ceļš uz straujāku izaugsmi ir jāmeklē pašiem, un nodokļu reforma ir viens no šiem ceļiem.” Tieši šis paziņojums, nevienam vēl toreiz nezinot, iezīmēja spēkā stājušās nodokļu reformas izraisīto juku sākumu.
Tikmēr neraugoties uz tai veltīto kritiku no sabiedrības un dažādu ekspertu puses, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pat aroganti atzīst, ka nodokļu reformā kopumā neko nemainītu. Pārliecība par ZZS kā “labo darbu čempioniem” laikā, kad nodokļu reforma ir viens no iemesliem, kāpēc budžetā nepietiek naudas un Latvijas iedzīvotāji ir kļuvusi par nodokļu reformas ķīlniekiem, liecina, ka ZZS viens no potenciāli bīstamākajiem balastiem varētu būt tieši Reizniece-Ozola un Kučinskis, kuru nespēja atzīt kļūdas var maksāt “zaļzemniekiem” dārgi. Var jau būt, ka Dana Reizniece-Ozola tiešām ir čempione šahā, taču ne tad, ja runa ir par labajiem darbiem – tos aizēnojusi bijušās ministres un ekspremjera spēlēšanās ar nodokļiem un visu Latvijas iedzīvotāju labklājību.
ZZS ir īstais brīdis dot skaidru un nepārprotamu vērtējumu Reiznieces-Ozolas un Kučinska sastrādātajam, lai sabiedrība nešaubītos par politiskās apvienības vēlmi atzīt un izlabot pieļautās kļūdas, jo pašlaik ZZS neiemieso ne savu populārāko saukli “saimnieki savā zemē”, ne arī veido par sevi priekšstatu kā par uzticamu politisko spēku, kas varētu nodrošināt sabiedrībai to, ko tā visvairāk vēlas – stabilu un prognozējamu rītdienu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Jūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālāk
