Bijušie ministri kritizē Šuplinsku par jaukšanos Latvijas Universitātes darbā
Indriķis Muižnieks vēl nav apstiprināts Latvijas Universitātes rektora amatā. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nesteidz šo jautājumu virzīt uz valdību, tā vietā uzdodot Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) pārbaudīt, vai un kādi pārkāpumi pieļauti rektora pārvēlēšanas procedūrā. Ministre jau iepriekš pieļāvusi – lai kādi būtu IKVD secinājumi, notiks atkārtotas vēlēšanas. Nozares eksperti šādus I. Šuplinskas paziņojumus vērtē kā iejaukšanos augstskolas autonomijā un tās prestiža graušanu.
Tuvākajās dienās beigsies IKVD pārbaude, un tad ministre solījusies publiski atklāt, kādi tad ir bijuši pārkāpumi rektora ievēlēšanas procedūrā. Taču viņa jau iepriekš izteikusies, ka iespējami divi scenāriji un abos gadījumos seko atkārtotas vēlēšanas, proti, ja ministrija neapstiprina rektoru un nevirza uz valdību apstiprināšanai un ja tiek virzīts uz Ministru kabinetu un rektors netiek apstiprināts.
Latvijas Universitāte (LU) aicina ministri Ilgu Šuplinsku ievērot Augstskolu likumu un neizdarīt politisku spiedienu uz augstskolas pašpārvaldes procesu. «Augstskola ir atvasināta publiska persona. Tas nozīmē, ka valsts akadēmiskajai videi devusi tiesības pašai sevi pārvaldīt. Ministrijai ir tiesības iejaukties tās darbībā tikai tiesisku apsvērumu dēļ,» norāda prorektore, LU rektora pienākumu izpildītāja Ina Druviete. Viņa vērš uzmanību uz Augstskolu likuma 17. panta piekto daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, atbilstoši tās satversmei, tās ir tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas: neviens universitātes personāla loceklis nav iesniedzis nevienu sūdzību par 2019. gada 6. jūnija Satversmes sapulces norisi. Ņemot to visu vērā, LU aicina ministri virzīt rektora I. Muižnieka apstiprināšanu valdībā.
Politoloģe Ilga Kreituse šādu ministres rīcību nodēvē par politiski bezatbildīgu. Tas salīdzināms ar tiesas procesu, kas vēl nav beidzies, bet cilvēks jau tiek ielikts cietumā. «Vai nu tas ir politisks naivums, vai varas izrādīšana,» uzskata I. Kreituse. Viņa atgādina: Latvijā kā demokrātiskā valstī šādi ministres paziņojumi, kamēr pārkāpumi nav pierādīti, ir nepieņemami. Turklāt jāšaubās par pārbaudes rezultātiem un lēmumiem, jo IKVD ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautības iestāde, un, visticamāk, I. Šuplinska ir jau pateikusi, kādiem tiem jābūt. Faktiski tos varot arī nosaukt par politiski angažētiem. I. Kreituse domā, ka te savs vārds būtu jāsaka ne tikai premjeram Krišjānim Kariņam, bet arī jaunievēlētajam prezidentam, jo «korupcija nav tikai nauda, bet arī savējo likšana amatos».
Saeimas deputāts Jānis Vucāns, kurš savulaik bija Ventspils augstskolas rektors, teic – pret augstskolu autonomiju jāizturas ar vislielāko pietāti. Ir noteikta robežas, kuru valdība drīkst pārkāpt un kuru ne. Iejaukšanās no malas ir traumējoša un rada aizdomas, ka augstskola nav darboties spējīga. Studentu uzņemšanas laikā šādi izteikumi sit pa augstskolas prestižu, un tas liek uzdot jautājumu – kas tur notiek? Noteikti bija jāpagaida IKVD secinājumi, un tikai tad varēja komentēt tos un pieņemt lēmumus, akcentē J. Vucāns.
Augstākās izglītības padomes (AIP) pārstāve un bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža uzsver, ka acīmredzami pārkāpumi I. Muižnieka pārvēlēšanu procedūrā nav konstatēti, tāpēc atkārtotas vēlēšanas nebūtu vajadzīgas. Viņa cer, ka IZM nāks klajā ar pamatotiem secinājumiem, kas gūti no objektīviem faktiem. AIP pēc IKVD pārbaudes plāno 19. jūlijā apspriest šo jautājumu.
Savukārt bijusī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir pārliecināta, ka šajā gadījumā patiesība ir viena un to nosaka likums. Un viņa piekrīt I. Druvietes teiktajam, ka izpaust jelkādus pieņēmumus, pirms ir izvērtēti konkrēti fakti, ir pāragri. Tie nekādā ziņā nesekmē Latvijas augstākās izglītības un LU prestiža celšanu, kā arī nerosina uz lietišķu sadarbību. «Es nesteigtos bērt pelnus uz galvas, kamēr nekas nav apstiprinājies,» rezumē T. Koķe.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālāk
