• Tweet

Šonedēļ Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta piedzīvoja krasu pavērsienu – tiesvedību finiša taisnē pametis viens no advokātiem –Raimonds Krastiņš, kurš uzskatāms par galveno aizstāvības stratēģi. Kamēr prokurori sūdzas, ka šāds notikums var paildzināt lietas iztiesāšanu, patiesībā kriminālprocess būtiski novilcināts laikā, kad tieši prokurori bija kriminālprocesa virzītāji un tiesa uz to acīmredzami pievērusi acis.

Savukārt cita Ventspils mēra advokāte Irina Kauke saskaitījusi, cik un kura vainas dēļ nav notikušas tiesas sēdes un cik kura puse atkārtoti lieciniekiem uzdevusi vienus un tos pašus jautājumus, tādējādi lieki tērējot laiku. Tāpat viņa aprēķinājusi, cik prokuroru uz tiesu atnesto krimināllietas sējumu vispār nav tikuši izmantoti pierādīšanai, kaut gan to pārbaudei tērētas daudzas jo daudzas tiesas sēdes.

Kā tiesā uzsvēra Kauke, vairāk nekā desmit tiesāšanās gados tā iemesla dēļ, ka Lemberga aizstāvji būtu aizņemti kādos citos procesos, nav atlikta neviena tiesas sēde, pretēji prokuroru apgalvojumiem. Tikai četras tiesas sēdes atliktas sakarā ar Lemberga saslimšanu un vienu reizi – sakarā ar advokāta Raimonda Krastiņa saslimšanu.

Patiesībā kriminālprocess tika būtiski novilcināts laikā, kad prokurori bija kriminālprocesa virzītāji – t.i., no 1999. gada maija līdz 2008. gada augustam. Kauke skaidroja: “Prokurori paši nemāk skaitīt vai uzskata, ka arī citi procesa dalībnieki nedraudzējas ar skaitļiem. Ja, pēc viņu ieskatiem, tika atliktas 618 tiesas sēdes, no kurām tikai 279 tika atliktas pēc apsūdzēto un viņu aizstāvju lūgumiem, tad sanāk, ka 339 tiesas sēdes tika atliktas pēc tiesas iniciatīvas vai pēc valsts apsūdzības uzturētāju lūgumiem, kas ir acīmredzama kriminālprocesa novilcināšana, un par to atbild valsts. Prokuroru arguments par krimināllietas juridisko sarežģītību un lielo rakstisko pierādījumu skaitu neiztur kritiku, jo tas ir kriminālprocesa novilcināšanas veids, ko pieļāvuši paši prokurori.”

Tāpat advokāte secinājusi, ka prokurori debašu runā nav izmantojuši visus rakstiskos pierādījumus, kurus viņi pievienojuši krimināllietai pirmstiesas izmeklēšanas gaitā, kā arī tos, kuri tika pievienoti lietai jau tiesas izmeklēšanas gaitā pēc pašu prokuroru lūguma. Piemēram, tiesvedības gaitā pēc prokuroru lūguma krimināllietai tika pievienoti 28 jauni sējumi, no kuriem astoņi sējumi vispār nav izmantoti apsūdzības pierādīšanā, jo neattiecas uz lietu.

Tāpat pēc krimināllietas izmeklēšanas 16 gadu garumā prokurori tiesvedības gaitā pēkšņi nolēma grozīt apsūdzību un šiem mērķiem lūdza tiesu dot viņiem laiku no 2016. gada 7. jūnija līdz 2016. gada 30. jūnijam jeb 10 tiesas sēdes, kas acīmredzami uzskatāms par kriminālprocesa novilcināšanu prokuroru rīcības dēļ.

Kauke tiesai atgādināja arī to, ka 2016. gada 18. janvāra tiesas sēdi, kurā “valsts apsūdzības uzturētāji, pavirši pildot savus procesuālos pienākumus, vienkārši aizmirsa izteikt viedokli par septiņiem aizstāvības lieciniekiem un lūdza tiesu atlikt tiesas sēdi uz vienu nedēļu, kas acīmredzami uzskatāms par kriminālprocesa novilcināšanu”.

Tāpat notikušas atkārtotas pratināšanas un pēc prokuroru lūguma atkārtoti uz tiesu tika aicināti pirms tam tiesā jau nopratinātie Valentīns Kokalis, Gints Laiviņš- Laivenieks un Jānis Blaževičs. Viņiem uzdoti tie paši jautājumi, kādi viņiem uzdoti iepriekšējās tiesas sēdēs. Neskatoties uz iebildumiem, tiesa nenoņēma nevienu atkārtotu jautājumu.

Advokāte tiesai uzrādīja daudzus konkrētus piemērus ar prokuroru atkārtoti uzdotajiem jautājumiem: “Kad es vērsu tiesas uzmanību uz to, ka jautājumi atkārtojas, norādot datumu, kad tika uzdots jautājums, tiesa uzlika man par pienākumu norādīt konkrētu laiku, kad tika uzdots konkrēts jautājums, un nedeva man pat piecas minūtes sagatavoties. Kad es tiesai norādīju, ka jautājumi atkārtojās, norādot uzdotā jautājuma datumu un laiku, tiesa vienalga nenoņēma jautājumu un atļāva prokuroram atkārtoti to uzdot, līdz ar to tika pieļauta kriminālprocesa novilcināšana.”

Lemberga lietas advokāte saskaitījusi, ka pēc tiesas iniciatīvas “noņemtās” tiesas sēdes: 2009. gadā tās bija 9 tiesas sēdes, 2010. gadā – 11 tiesas sēdes, 2011. gadā – 7 tiesas sēdes, 2012. gadā – 20 tiesas sēdes, 2013. gadā – 11 tiesas sēdes, 2014. gadā – 5 tiesas sēdes, 2015. gadā – 8 tiesas sēdes, 2016. gadā – 16 tiesas sēdes, 2018. gadā – 7 tiesas sēdes. 2017. gadā tiesa pēc savas iniciatīvas papildus atvaļinājumam jūlijā atvēlēja atvaļinājumam arī visu jūniju jeb 12 tiesas sēdes un vēl trīs tiesas sēžu dienas no maija. Pavisam kopā tātad – 95 dienas.

No 1182 tiesas sēdēm 339 tika atliktas pēc tiesas iniciatīvas vai pēc valsts apsūdzības uzturētāju lūgumiem, kas ir acīmredzama kriminālprocesa novilcināšana, un par to atbild valsts.

Advokātes uzskaitītais liecina, ka tiesas procesa vilcināšana acīmredzami notikusi prokuroru visatļautības un bezatbildības dēļ un tiesa to ir pieļāvusi. Vai tik šis nebūs gadījums, kad tiesa cita acī skabargu redz, taču savā lielu un zarainu baļķi nepavisam nesaredz?