10/06/2019, Kategorija: Svarīgākais, Tehnoloģijas

IKT saimniecības uzturēšana valstij 2018.gadā izmaksājusi 62 miljonus eiro, un izdevumi turpina pieaugt. Līdz ar to ir nekavējoties jārisina jautājums, kā efektīvāk pārvaldīt šo milzīgo, pa daudzajām iestādēm sadrumstaloto, bet stratēģiski nozīmīgo jomu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā atbildīgā iestāde par IKT pārvaldības politiku ir apzinājusi situāciju un piedāvājusi risinājumus, tomēr to īstenošana resoros ir ļoti atšķirīgā līmenī, sasniegtais drīzāk ir iestāžu pašiniciatīvas, nevis IKT politikas rezultāts. Valsts kontrole un VARAM ir vienisprātis, ka optimizācija ir jāturpina, bet tai jākļūst mērķtiecīgākai, sistemātiskākai un centrāli uzraudzītai, turklāt jāņem vērā straujās tehnoloģiju attīstības tendences.

Bezzobaina IKT pārvaldības politika

Valsts kontroles konstatētais, revīzijā vērtējot IKT pārvaldības politikas īstenošanu, norāda uz to, ka kopš 2012.gada faktiski nav nekāda progresa. Proti, resori optimizē IKT infrastruktūru katrs atbilstoši savai sapratnei un iespējām. Rezultātā situācija resoros ir atšķirīga – ir resori, kur IKT pārvaldība tiek organizēta centralizēti, un ir resori, kur vienota pārvaldība nepastāv un to veic katra iestāde atsevišķi. Valsts kontrole atbalsta viedokli, ka pilnīgai IKT centralizācijai vai decentralizācijai resoros nebūtu jākļūst par pašmērķi, tomēr ikviena resora izvēlētajam rīcības modelim ir jābūt ilgtspējīgam un pamatotam ar konkrētiem aprēķiniem un alternatīvu apsvērumiem, kas šobrīd nenotiek. Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nozīmīga loma ir lemtspējīgām IKT padomēm, kas uz IKT resursiem un to optimizēšanas iespējām skatās plašāk, nekā to spēj katra atsevišķā iestāde. Revīzijā konstatēts, ka dažos resoros IT padome ir formāli izveidota struktūra, kas faktiski nedarbojas.

Valsts iestādēs netiek veikti regulāri izvērtējumi par to, kas izmaksā lētāk – pašiem uzturēt IKT vai sadarboties ar citu iestādi IKT uzturēšanā. Kamēr IKT optimizācijā nav skaidri noteikts konkrēts uzdevums un atbildīgie par izpildi un termiņiem, tikmēr optimizācija jau devīto gadu turpina kalpot tikai kā lozungs, kas tiek iekļauts valsts iestāžu stratēģijās, IKT projektu pieteikumos un finansējuma pieprasījumos.

Valsts kontrole revīzijā izlases veidā pārbaudīja četrus resorus – Kultūras ministriju (KM), Zemkopības ministriju (ZM), Tieslietu ministriju (TM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) – un pārliecinājās, ka visbūtiskāko progresu IKT centralizēšanā ir izdevies panākt TM, un tā konsekventi turpina tālāku IKT optimizāciju. Savukārt pārējos resoros pirms 8 gadiem uzsāktā IKT optimizācija ir apstājusies nepabeigta.

Tukšie datu centri

Kā vienu no piemēriem neefektīvai pārvaldībai var minēt to, ka IKT infrastruktūras izmitināšanai četri resori izmanto 38 serveru telpas. Revīzijā konstatēts, ka valsts pārvaldē ir izveidoti augsta līmeņa datu centri, kuri nav noslogoti, lai gan tā paša resora citā iestādē serveru tehnika atrodas drošības prasībām neatbilstošās telpās. Viens no faktoriem, kas iestādes nemotivē nodot savu IKT infrastruktūru izmitināšanai citā iestādē, ir bailes zaudēt kontroli un pieejamību saviem IKT resursiem, kā arī ar budžeta sadali saistītās neskaidrības. IKT infrastruktūras izmitināšanā nenotiek sadarbība ne starp resoriem, ne pat viena resora ietvaros, kam nav racionāla pamatojuma. Iestādēm nesadarbojas, par atbilstošāku risinājumu tiek uzskatīts pirkt infrastruktūras izmitināšanu ārpakalpojumā, neizskatot alternatīvu optimāli izmantot valstī jau izveidotos datu centrus, attiecīgi pārdalot resursus resora ietvaros.

Savulaik IKT infrastruktūras sadrumstalotības problēmas bija iecerēts risināt ar vienota elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidi, kuru izveidojot tika prognozēts ietaupīt pat 3 milj. eiro piecu gadu periodā. Šāda centra izveide paredzēta jau kopš 2011. gada. Lai gan tam bija jāuzsāk darboties 2019. gada janvārī, realitātē šajā laikā centra pakalpojumu uzsāka lietot divas iestādes.

Nenosakot obligātu prasību valsts informācijas sistēmām noteiktos termiņos un apjomos izmantot vienotā centra pakalpojumus, kā arī bez nepieciešamā finansējuma var izveidoties situācija, ka par vairākiem miljoniem eiro tapušais datu centrs pilnvērtīgi netiks izmantots.

Novārtā atstātā IKT infrastruktūras fiziskā drošība

Revīzijā redzētais serveru telpās ļauj secināt, ka fiziskās infrastruktūras aizsardzība šobrīd ir palikusi novārtā. Lai gan IKT infrastruktūra saskaņā ar Kiberdrošības stratēģiju ir kibertelpas neatņemama sastāvdaļa, no valsts puses vairāk akcentēta un uzraudzīta tiek drošība elektroniskajā telpā, ar ko ikviens sastopas ikdienā. IKT infrastruktūras drošība datu centros, par ko kopumā atbild iestādes vadītājs, no augstākstāvošo iestāžu puses preventīvi uzraudzīta netiek. Turklāt esošais normatīvais regulējums (izņemot mērķi kopumā – aizsargāt resursus) skaidri nenosaka prasības IKT infrastruktūras drošībai atkarībā no sistēmās apstrādājamās informācijas nozīmības.

Trūkumi drošības prasību diferencēšanā noved gan pie nepietiekamas aizsardzības, gan pie dārgiem risinājumiem, kad, pārmērīgi aizsargājot maznozīmīgu informāciju, tiek radīts papildu finanšu slogs budžetam.

Valsts kontrole uzskata, ka steidzami nepieciešams pilnveidot IKT infrastruktūras drošības uzraudzības mehānismu, kur šobrīd nav noteiktas nedz skaidras prasības fiziskai un vides drošībai, nedz veikta situācijas apzināšana un uzraudzība valstī kopumā. Tas rada risku, ka iestādes nespēs aizsargāties, ja kāda persona nolems izmantot fiziskās drošības un vides nesakārtotību, lai bojātu, iznīcinātu vai nozagtu būtiskus tehniskos resursus un tajos esošos datus.

Foto: Pixabay

1,097 skatījumi




Video

Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi

05/06/2026

Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...

Lasīt tālāk
Video

Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu

05/06/2026

Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Par NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku

05/06/2026

Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai

03/06/2026

3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...

Lasīt tālāk
Video

Jūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku

01/06/2026

Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...

Lasīt tālāk
Video

Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°

29/05/2026

Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...

Lasīt tālāk
Video

FM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt

28/05/2026

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vien 17 % iedzīvotāju bez vilcināšanās sekotu šūnu apraides norādēm

26/05/2026

Šūnu apraides paziņojumiem kļūstot par arvien biežāk izmantotu sabiedrības informēšanas rīku apdraudējumu situācijās, 65 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka tie palīdz saprast situāciju...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

18/05/2026

Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...

Lasīt tālāk
Video

VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē

08/04/2026

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...

Lasīt tālāk