Nodokļu eksperts: Mēs Latviju veidojam kā mazu bantustānu ES austrumu nostūrī
Latvijā tiek veidota kā policejiska valsts, kurā visdažādākie ierobežojumi mistiskā veidā tiek saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzina audita, nodokļu, grāmatvedības un finanšu konsultāciju biroja BDO Latvia vadošais partneris Jānis Zelmenis.
Pēc viņa sacītā, pārmaiņas skaidras naudas apritē, kas nosaka, ka ikvienai personai uz Latvijas robežas ir pienākums deklarēt skaidru naudu, ja summa pārsniedz 10 000 eiro, liecina par to, ka “mēs Latviju veidojam kā mazu bantustānu Eiropas Savienības austrumu nostūrī”.
“Skaidras naudas režīmi ES ir dažādi. Ierobežojumu darījumos ar skaidru naudu nav Austrijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Īrijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Lielbritānijā un Zviedrijā. Savukārt septiņpadsmit ES dalībvalstīs ir noteikti zināmi ierobežojumi darījumiem ar skaidru naudu. Parasti skaidras naudas ierobežojumi ir stingrāki attiecībā uz juridiskām personām, bet mazāk stingri fizisko personu savstarpējiem norēķiniem. Taču īpaši skaidras naudas darījumu aizliegumi, kas attiecas uz konkrētām preču grupām, ir visai reti. Beļģijā, piemēram, ir aizliegti skaidras naudas darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Latvijā ir ieviests aizliegums iegādāties auto par skaidru naudu. Tajā pašā laikā aizlieguma pirkt auto par skaidru naudu nav ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Vācijā,” skaidroja Zelmenis.
“Ierobežojot skaidras naudas pārvietošanu pāri robežām, tiek ierobežota brīvā kapitāla kustība. Šādiem ierobežojumiem pieaugot un uzkrājoties, valdībām, bet jo īpaši Latvijas valdībai, vajadzētu sākt gatavoties tiesvedības darbiem ES līmenī. Latvijā vispār tiek veidota policejiska valsts, kurā visdažādākie ierobežojumi mistiskā veidā tiek saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu. Padomājiet, lielāko daļu ēnu ekonomikas veido PVN atmazgāšanas shēmas, bet PVN atmazgāšanas shēmās 90% darbību notiek caur banku pārskaitījumiem. Nauda pāriet no kompānijas A konta uz kompānijas B kontu, tad uz kompānijas C kontu, tad uz kompānijas E kontu un tā tālāk no vienas ES dalībvalsts uz citu. Kādā tālā ķēdes posmā tā guvums varbūt tiek izņemts skaidrā naudā. Pirms gadiem desmit šādu PVN karuseļa naudu Latvijā varēja izņemt skaidrā naudā. Tagad, pēdējo divu gadu laikā, Latvijā tas vairāk nav iespējams. Kad Latvija šo pakalpojumu ierobežoja, tas pārbāzējās uz Igauniju, kad to ierobežoja Igaunija, tad tas tagad ir aizklīdis uz citām ES dalībvalstīm,” norādīja Zelmenis.
“Jautājums par to, kā tiks kontrolēta skaidras naudas kustība pāri Latvijas robežām, ir izvirzāms kaut vai tāpēc, ka Latvijas un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robeža netiek kontrolēta. Lai likuma normas pielietotu, tad kaut kādā veidā būs jāveic apjomīgas operatīvās darbības, jāizseko cilvēki un transportlīdzekļi, ar kuriem nauda tiek ievesta Latvijā. Es šaubos, vai Latvijas dienestu operatīvais darbs būs tik ļoti veiksmīgs. Spriežot pēc KNAB skandāliem, KNAB spēj noklausīties pat trīs gadus, bet nespēj no noklausītā materiāla iegūt kaut ko tik jēdzīgu, lai tiktu izveidota pamatota krimināllieta, kura noslēgtos ar notiesājošu spriedumu. Var jau būt, ka operatīvais darbs būs izcils un mēs patiešām spēsim identificēt tieši tos transportlīdzekļus, ar kuriem nauda tiek transportēta, kā arī spēsim tik precīzi noteikt robežas šķērsošanas laiku un vietu, ka visi potenciālie pārkāpēji tiks apturēti. Tikai – kā ir iespējams ar skaidras naudas ierobežojumiem apturēt shēmas, kurās 90% darbību notiek bezskaidrā naudā?” vaicāja eksperts.
Viņa ieskatā, lai ko apgalvotu, bet skaidras naudas apgrozījuma ierobežojumi Latvijā nekādā veidā nav saistāmi ar starptautiskā terorisma finansēšanu. “Vara, kuru tagad ir ieguvuši attiecīgie dienesti, ir neiedomājami liela. Pret ikvienu no mums, tikai uz aizdomu pamata, var ierosināt krimināllietu, nobloķējot ikviena Latvijas iedzīvotāja bankas kontu. Ko tādā gadījumā šim cilvēkam iesākt? Skaidra nauda ir ierobežota. Ja tiek nobloķēts bankas konts, tad ar ko lai samaksā kaut vai rēķinu advokātiem, komunālajiem maksājumiem utt. Labi, ja ir bagāti draugi un radinieki, tad būs, kas samaksā, bet, ko darīt, ja nav? Tad nulles vērtība ir Satversmē ierakstītajām tiesībām. Trakākais, ka pēc tam, kad uz aizdomu pamata safabricētā krimināllieta tiks izbeigta, neviens, neviens netaisās kompensēt zaudējumus, kuri radās nepamatoto un nepierādīto aizdomu dēļ,” uzsvēra eksperts.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Kopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļas izskaņa
Tuvākajās dienās laikapstākļus Latvijā noteiks aktīva ciklonu darbība, līdz ar to dienas būs mākoņainas un lietainas. Nokrišņiem bagātākā būs sestdiena, kad valsti šķērsos plaša nokrišņu...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālāk
