• Tweet

Pašlaik novadu reforma ir šoka terapija, kuru tādā izskatā vienkārši nedrīkst pieņemt, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

“Ja man ir jāatbild, vai reforma ir nepieciešama vai nē, tad, manuprāt, ir pienācis laiks veikt noteiktas korekcijas administratīvajā iedalījumā. Precizējumi esošajā modelī bija nepieciešami kaut vai tāpēc, ka no sākumā ieplānotajām 75 administratīvajām vienībām beigu beigās noformējās 119 pašvaldības. Ir pagājuši desmit gadi, un vispirms būtu jāveic kārtīga analīzei, lai noteiktu, kur attīstība ir bijusi veiksmīga, bet kur ir pieļautas kļūdas,” norādīja deputāts.

Pēc viņa sacītā, viena problēma, kuru radīja iepriekšējā reforma, saistās ar izglītību. “Kādreizējā rajona skolu pārvaldība aptvēra pietiekami lielu teritoriju (Latvija bija sadalīta 26 rajonos un Rīgā), bet pēc reformas to sadrumstaloja 119 pašvaldībās. Būtu tikai loģiski, ka skolu pārvaldību deleģētu vienai aģentūrai, taču tas netiek analizēts. Analīze būtu jāveic arī no funkciju viedokļa, kā tiek organizēta izglītība, sabiedriskais transports un kāda ir pašreizējā cilvēku plūsma, kāda ir cilvēku piederība. Piemēram, Ikšķilē lielākā iedzīvotāju ikdienas plūsma ir saistīta ar Rīgu. Šeit ir izveidojusies sava kopiena ar kopības sajūtu. Tagad šiem cilvēkiem pasaka: “Jūsu vietā lems Ogre, kas atrodas pretējā virzienā cilvēku ikdienas plūsmai.” Vai arī Līgatnes piemērs. Līgatnes novada plūsma jau izsenis, it īpaši pēdējos 10 gadus, ir saistīta ar Siguldu, bet to nez kāpēc vēlas pievienot Cēsīm. Unikālais piemērs ir Rūjiena. Puse rūjieniešu Valkā vispār nekad bijuši, jo nav bijis iemesla turp braukt. Cilvēku ikdienas plūsmas ir saistītas ar Valmieru, bet Rūjienu taisās pievienot Valkas novadam! Tas pats attiecas uz Strenču novadu. Kāpēc tas mehāniski būtu jāpievieno Valkas novadam? Vienkārši kliedzošas aplamības,” uzskata Kučinskis.

Saskaņā ar viņa teikto, ir jāsecina, ka tehniski ir uzzīmēta karte, lai būtu pēc iespējas mazāk novadu. “Varbūt tā ir iecerēta kā šoka terapija, lai no aplama varianta, satracinot cilvēku tūkstošus, izveidotu optimālu risinājumu. Katrs novads ir jāapskata no tā, vai tajā ir izveidojusies kopienas sajūta, kādi ir pakalpojumi un to kvalitāte, kādas ir cilvēku ikdienas plūsmas. Varbūt precizējumi būs līdz rudenim un finālā uztaisīs kaut ko normālu. Pašlaik novadu reforma ir šoka terapija, kuru tādā izskatā vienkārši nedrīkst pieņemt,” uzskata Kučinskis.

“Es uzskatu, ka pašvaldībai ir jābūt spēcīgai. Es esmu drīzāk uz reformām tendēts, bet šī karte mani ir padarījusi par reformas pretinieku,” piebilda politiķis.

Pēc Kučinska teiktā, attiecībā par racionālu saimniekošanu neviena reforma nevar palīdzēt, jo tas ir atkarīgs no novada pašvaldības vadītāja personības. “Var būt lieli novadi, kuros ir švaks vadītājs, un mazi novadi ar izcilu vadību, kas spēj izcili pārvaldīta īpašumus un organizēt novada darbu. Pret ko man ir iebildumi. Lielās pilsētas – Liepāju, Daugavpili – nevajag savienot ar apkārtējiem novadiem. Manuprāt, tas ir bīstams eksperiments. Tikpat bīstami būtu Rīgas robežu pārvietot aiz Siguldas un visas Rīgas apkārtnes pašvaldības pievienot Rīgai. Pilsētas un lauku apvidu intereses ir pārāk atšķirīgas,” uzskata Kučinskis.

Kā zināms, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātā pašvaldību reforma paredz samazināt pašreizējo vietvaru skaitu no 119 līdz 35, kā rezultātā daudzi mazie novadi tiks apvienoti ap lielākiem attīstības centriem.

Foto: Valsts kanceleja