• Tweet

Pret Latviju aizvadītajā gadā aktīvi turpinājuši strādāt visi Krievijas specdienesti – Federālais drošības dienests, Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GRU), kā arī Ārējās izlūkošanas dienests, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) 2018. gada publiskajā pārskatā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn izlūkaktivitāšu vēriena ziņā pret Latviju redzamākais Krievijas specdienests bija FSB. Tā priekšrocības joprojām ir lielais virsnieku skaits, iespējas regulāri uzrunāt ārvalstniekus savas valsts teritorijā, kā arī ciešā sadarbība ar Krievijas Federācijas Policiju, Iekšlietu ministrijas Galveno migrācijas jautājumu pārvaldi un Federālo muitas dienestu.

Pretizlūkošana gadījumi, gan cita VDD pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtā informācija turpina apliecināt būtisko apdraudējumu, ko nacionālajai drošībai rada Krievijas specdienesti. VDD vērtējumā tieši Krievijas specdienestu kopienai joprojām piemīt visaugstākā kapacitāte veikt izlūkošanas darbības pret Latviju.

Aizvadītajā gadā VDD turpināja iegūt informāciju, kas norādīja arī uz Krievijas militārās izlūkošanas aktivitāti jomās, kurās VDD ir atbildīgs par pretizlūkošanas režīmu. Lai gan pēc 2018. gadā notikušā Lielbritānijā dzīvojošā, bijušā GRU virsnieka Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājuma Krievijas militārās izlūkošanas dienesta atpazīstamība Rietumvalstu iedzīvotāju vidū ir augusi, mazāk zināms ir fakts, ka šis specdienests nodarbojas ar izlūkošanu ne tikai ārvalstīs, bet arī no savas valsts teritorijas. Tādējādi viens no GRU reģionālo izlūkošanas struktūrvienību uzdevumiem aizvadītajā gadā bija tādu Latvijas valstspiederīgo vervēšana, kuri periodiski ceļo uz Krieviju un ir spējīgi sniegt informāciju ne tikai par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai NATO partnervalstu operācijām, bet arī nozarēm, kas sniedz atbalstu aizsardzības sektoram. Tādēļ VDD vērtējumā GRU reģionālo izlūkošanas struktūrvienību aktivitātes rada apdraudējumu arī to pašvaldību iedzīvotājiem, kurās pastāvīgi uzturas NATO partnervalstu militārais kontingents, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, arī būvniecības, sakaru, loģistikas un apgādes pakalpojumu sniedzējiem.

Turklāt šis Krievijas dienests pastāvīgi paplašina iespējas veikt sev interesējošu personu kontroli Krievijas teritorijā, gan atbalstot jaunu sodu noteikšanu par nepilnībām ceļošanas dokumentos, gan virzot civilās novērošanas sistēmu ieviešanu, piemēram, videokameras, sejas atpazīšanas tehnoloģijas, GPS kontroli.

Līdzās Krievijai fiksēta arī atsevišķu citu NVS valstu specdienestu interese par Latviju un Latvijas valstspiederīgajiem. Tāpat pēdējo gadu laikā ir konstatēts Ķīnas izlūkdienestu aktivitāšu pieaugums Rietumvalstīs, kas noteicis nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību Ķīnas aktivitātēm arī Latvijā.

VDD analīze liecina, ka ārvalstu, īpaši Krievijas, specdienestu pret Latviju vērstās darbības joprojām sekmēja
vairāki labvēlīgi apstākļi jeb tā dēvētās sistēmiskās ievainojamības, kam laika gaitā ārvalstu specdienesti pielāgojuši arī savas darba metodes.

Pārskatā norādīts, ka Latvijas valstspiederīgajiem, dodoties uz Krieviju, ir jārēķinās gan ar vervēšanas risku, ja persona nonākusi Krievijas specdienestu interešu lokā kā potenciāls informācijas avots, gan ar risku tikt nepatiesi apsūdzētam spiegošanā vai citās naidīgās darbībās pret Krieviju, ja šāds gadījums Krievijai būs nepieciešams informatīvās vai citu ietekmes pasākumu realizēšanai.

Tāpat kā labvēlīgs faktors ārvalstu specdienestiem atzīmēts tas, ka Latvijas iedzīvotāji studijām joprojām izvēlas Krievijas un citu NVS valstu augstskolas, paverot iespējas šo valstu specdienestiem savas valsts teritorijā netraucēti veikt šādu personu izpēti, uzrunāšanu un vervēšanu.

Ārvalstu specdienestu darbu atvieglo arī Latvijas valsts un pašvaldību amatpersonu interese par pārrobežu sadarbības projektiem ar Krieviju un citām NVS valstīm, atzīmē VVD.

Kā labvēlīgs faktors arī izceltas arī potenciāli viegli savervējamu personu grupas, piemēram, prokremliskie aktīvisti, bijušās Padomju Savienības armijas veterāni, tautiešu politikas organizāciju dalībnieki, militāri memoriālās aktivitātēs iesaistītas personas, kā arī bijušie Padomju Savienības specdienestu darbinieki un aģenti, kuri daļā gadījumu joprojām saglabājuši lojalitāti Krievijas valdošajam režīmam.

Zināmu apdraudējuma risku rada arī pierobežas reģionu iedzīvotāju iesaistīšanās akcīzes preču kontrabandā. Šādi Latvijas valstspiederīgie ir noderīgi Krievijas specdienestiem, jo ir salīdzinoši viegli vervējami uz kriminālatbildības draudu pamata, savukārt to atklāšana un aizturēšana nerada būtiskus zaudējumus Krievijas izlūkošanas interesēm Latvijā. Šīm personām vairumā gadījumu ir plašas zināšanas par pierobežas teritoriju.