• Tweet

Nākamnedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija turpinās izskatīt jautājumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām. Lai arī šobrīd Sv. Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta un tai nav noteikts īpašnieks, un tās tiesiskais valdītājs skaitās Rīgas pilsētas pašvaldība, jau tuvākajā nākotnē baznīca varētu nonākt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā (VELBL) rokās.

Paredzams, ka ar likumprojekta pieņemšanu LELB un VELBL iegūs īpašuma tiesības uz Pētera baznīcu. Lai arī līdz ar to tiek solīts, ka tiks nodrošināta arī iespēja pilnvērtīgi izmantot ēku ne tikai pēc tās nozīmes kā kulta ēku, bet arī kā kultūras objektu, proti, kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vietu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem, tiek noklusēts, ka baznīcu pēc būtības plānots atdot tiem, kas paši to reformācijas laikā vardarbīgi sagrāba.

Kā liecina vēsture, Rīgas Svētā Pētera baznīca, kas celta 1209. gadā, kopš pašiem pirmsākumiem darbojusies kā Romas katoļu dievnams un tikai pēc t.s. “svētbilžu grautiņiem” to pārņēma luterāņi. Atdodot baznīcu Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai, tā netiktu atgriezta tās patiesajam īpašniekam, savukārt, ļaujot par to valdīt tiem, kas par to ilgus gadus nav likušies ne zinis, nākas secināt, ka Pēterbaznīcas liktenis politiķus tā īsti nemaz neuztrauc.

Tāpat likumprojekta piedāvājumā nav redzams, ka Pēterbaznīca, kas ilgus gadus bijusi arī Romas katoļu dievnams, varētu sadarboties ar citām reliģiskajām konfesijām.

Jācer, ka kamēr Pēterbaznīcas īpašumtiesību liktenis joprojām nav izlemts, politiķi ņems vērā to, ka baznīca savulaik no drupām celta par valsts – tātad par visas sabiedrības naudu, un diez vai tā šobrīd vēlētos, lai tai atņemtu šo kultūras un reliģisko objektu, un ka tas tiek nodots tikai vienas organizācijas pārziņā, kuras mērķi rada zināmas bažas ne tikai par dievnama tālāko likteni, bet arī – ekumenisma attīstību Latvijā.

Foto: F64