Februārī patēriņa cenas pieauga par 2,9 %

2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,9 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada februārī bija par 7,0 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,7 %, bet pakalpojumiem – par 10,2 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+13,5 %) un kartupeļiem (+23,9 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,5 %), gaļas izstrādājumiem (+4,9 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-8,3 %), kafija (-6,8 %) olas (-7,5 %), piens (-5,4 %), piena produkti (-2,7 %), sviests (-7,2 %), cukurs (-10,0 %), biezpiens (-4,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 8,4 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 7,3 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 10,2 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 6,2 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa īres maksa, kanalizācijas pakalpojumi.
Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumi, ziedi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 4,2 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,4 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, dīzeļdegvielai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,1 %
2019. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,1 %, savukārt pakalpojumiem vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam atpūtas un kultūras grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidēja cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+7,5 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,1 %), kartupeļiem (+4,3 %), gaļas izstrādājumiem (+2,1 %). Savukārt lētāka bija šokolāde (-5,5 %), sviests (-7,4 %), siers un biezpiens (-2,1 %), svaigi augļi (-2,0 %), piena produkti (-1,9 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,9 %), olas (-2,3 %), jogurts (-2,2 %), un cūkgaļa (-1,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,4 %, tai skaitā dārgāks kļuva alus un vīns. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 0,6 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,4 %. Cenas galvenokārt akciju ietekmē samazinājās materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,3 %). Lētāka bija mājokļa īres maksa (-0,9 %).
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,3 %. Vidējais cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, kā arī lietotām automašīnām.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 %, ko, sezonālu faktoru ietekmē, galvenokārt noteica cenu pieaugums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 5,4 %. Sadārdzinājās grāmatas un ziedi.
Vidējā cenu līmeņa kritumu dažādu preču un pakalpojumu grupā (-1,1 %) galvenokārt noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija apģērbiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās apaviem.
Vēl par tēmu:
RIX Rīgas lidosta atzīta par labāko Eiropas lidostu 5–10 miljonu pasažieru kategorijā
RIX Rīgas lidosta saņēmusi vienu no prestižākajiem Eiropas aviācijas nozares apbalvojumiem - Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airports Council International Europe, ACI Europe) balvu “EUROPE...
Lasīt tālākEkonomikas ministrijā pārrunā gatavību PVN samazināšanai pārtikai
Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko...
Lasīt tālākLauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālāk