Pseidodarbības favorīte – Inese Voika

Sabiedrības par atklātību “Delna” bijušās vadītājas Ineses Voikas darbības imitācija ir vispārzināms fakts. Viņa centusies it visur būt klāt kā kompetenta uzraudzītāja – “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesā, bankas “Citadele” pārdošanā un pat Zolitūdes traģēdijas lietā. Vairāk gan atmiņā palicis, kā Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisija, kurā iefīrējās arī Voika, savu darbu sāka ar pašu svarīgāko jautājumu, proti, komisijas locekļu atalgojumu.
Voika sevi raksturo jaudīgi – labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte, esot arī iedibinājusi jaunas tradīcijas Latvijas politikas uzraudzībā un principu noteikšanā (kustībapar.lv). Par to, kā viņas realizētā ekspertīze izskatās dabā, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir bijusi iespēja pārliecināties pat vairākkārt. Pietiek atcerēties kaut vai trīs minēto notikumu uzraudzības procesus – tie izvērtās skandālos un galu galā – fiasko.
Nu Voika ievēlēta 13. Saeimā un joprojām turpina ekspertēt ar to zināšanu un kompetences līmeni, kādu mūsu valstī var atļauties tikai šīs izredzētās kastas – sorosiešu – pārstāvji un diemžēl šajā sasaukumā arī parlaments. Tieši Voikai ir vislabāk zināms, cik novilcinātu tiesas sēžu deviņu gadu laikā esot bijis Lemberga lietā, savukārt jautājumā par šīs Saeimas mēģinājumu noslēpt valsts amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību, piesedzoties ar formāliem personas datu aizsardzības principiem, no pašpasludinātās labas pārvaldības ekspertes bezkompromisu tiesiskuma koalīcijā nedzird ne skaņas! Toties Voika joprojām pārliecinoši prot būt klāt visur, kur vien iespējams kaut ko uzraudzīt, protams, vēlams par naudu, un viņai ir nelokāma pārliecība par savu kompetenci visās jomās. Tā, piemēram, TV24 2019.gada 20.februāra raidījumā “Preses klubs” tā saucamā eksperte apgalvoja, ka Lembergs un viņa advokāti tiesas procesu deviņos gados esot novilcinājuši 527 reizes. Turklāt Voika atsaucās nevis uz tiesas rīcībā esošo informāciju, kuru rīcībā varētu būt dati par sēžu norisi, bet uz savu bijušo darbavietu, kas zināma kā pēdējās patiesības instance “Delna”! Diemžēl Voikai atkal nepaveicās, jo tieši dienu pēc patiesībai neatbilstošā paziņojuma Rīgas Apgabaltiesa publiskoja datus par konkrētās lietas izskatīšanas gaitu. Kopumā 10 gados nozīmētas 1184 tiesas sēdes. Nav notikušas 567 tiesas sēdes, no tām apsūdzēto dēļ – tikai 78 jeb 6.6% no nozīmētajām tiesas sēdēm: tajā skaitā darbnespējas dēļ – 56 sēdes. Advokātu dēļ nav notikušas 133 sēdes, no tām 36 – viņu darbnespējas dēļ. Lielākā daļa sēžu nav notikusi citu iemeslu dēļ – tiesnešu prombūtnes dēļ – 201, tajā skaitā, darbnespējas dēļ – 73, profesionālās kvalifikācijas celšanas mācību dēļ – 13 u.c.
TV24 raidījumā “Preses klubs” atbilstoši savam nekompetences un neprofesionalitātes līmenim Voika dod pamācības tiesu instancēm: “… daudz ir atkarīgs no tiesnešiem un no viņu drosmes, un no tā procesa izskatīšanas. Vai pietiek ar vieniem, diviem lieciniekiem, vai nopratinās visus simts un divas reizes…”. Ja Voika kādreiz kādu jautājumu komentētu, iepazīstoties gan ar lietas būtību un faktiem, tad iespējams, viņa uzzinātu, ka Lemberga lietā tiesa ir nopratinājusi tikai prokuratūras uzaicinātos lieciniekus, kopumā – 94 cilvēkus, tajā skaitā, atkārtoti – 4 cilvēkus. No aizstāvības puses tiesas procesā, kas ilgst jau 11.gadu, nopratināti ir tikai 4 liecinieki jeb 25 reizes mazāk nekā no prokuratūras puses. Objektīvas tiesas procesam ļoti svarīgus apsūdzības lieciniekus, tādus kā Rūdolfu Meroni, Jūliju Krūmiņu, Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu, Genādiju Ševcovu, Aināru Gulbi, Arnoldu Laksu u.c. – kopā 14 – man nav bijis ļauts pratināt ne dienu, ne stundu, ne minūti.
Par ko liecina šie fakti? Voikas publiskie apgalvojumi no reālajiem datiem vismaz jautājumā par nenotikušajām tiesas sēdēm atšķiras 6,8 reizes. Tas tikai vēlreiz apstiprina, cik sabiedrībai bīstama ir lēmumu pieņēmēja, kas lēmumus pieņem, operējot ar pseidodatiem, kas no reālajiem faktiem tik būtiski atšķiras. Un tas arī nozīmē, ka šīs nu jau deputātes teiktais jāuztver skeptiski, dalot, kā minimums, ar 6,8.
Diezgan nepievilcīga matemātika…
Diezgan bīstama situācija attiecībā uz tautas kalpa kompetenci lēmumu pieņemšanā…
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk