Kariņš: Vajadzības mums ir daudz lielākas nekā iespējas

Šogad vajadzības mums ir daudz lielākas nekā iespējas, runājot par šī gada valsts budžeta veidošanu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc viņa sacītā, “Jaunā vienotība” darīs visu, lai valsts virzītos vismaz uz sabalansētu budžetu, bet ideālā variantā viņš vēlētos pat budžetu ar pārpalikumu. To gan pats Kariņš atzina par neiespējamu šajā situācijā, jo, saskaņā ar viņa teikto, ir doti dažādi solījumi, kas ir jāpilda.
Kariņš atzina, ka skolotāji šogad saņems normatīvajos aktos nostiprinātos solījumus, bet ne vairāk. Savukārt lēmums par medicīnā strādājošo atalgojuma celšanu pieņēma vēl iepriekšējā Saeima, līdz ar to šī izdevumu pozīcija ir iekļauta valsts 2019. gada budžeta projektā un mediķi var cerēt uz algas pieaugumu.
“Šā gada budžetā lielākais izaicinājums ir – vajadzības mums ir daudz lielākas nekā iespējas,” sacīja premjers, komentējot jautājumu par iespēju palielināt pedagogu algas.
Pēc Ministru prezidenta sacītā, valsts budžeta projektā iekļautas tikai tās izdevumu pozīcijas, kuras atbalstījusi iepriekšējā Saeima un valdība.
Kā zināms, otrdien, 5. februārī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par budžeta izdevumu pārskatīšanas 2019., 2020. un 2021. gadam rezultātiem. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro.
Ziņojumā ietverti arī priekšlikumi šo rezultātu izmantošanai 2019. gada valsts budžeta izstrādes procesā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Šonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk