Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks uzskata, ka sabiedrība nedrīkst neko uzzināt par Saeimas Juridiskās komisijas un Bordāna partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Jutas Strīķes vārda maiņas apstākļiem, izriet no rektora atbildes vēstules Neatkarīgajai.

«LU nav tiesiska pamata sniegt informāciju un atbildes attiecībā uz visu 2018. gada 19. septembra iesniegumā pieprasīto informāciju,» I. Muižnieks norāda atbildes vēstulē Neatkarīgajai.

Minētajā iesniegumā Neatkarīgā lūdza LU ļaut iepazīties ar tās arhīvā esošajiem dokumentiem, kuri varētu palīdzēt rast skaidrojumu, līdz kuram brīdim pašreizējā Latvijas politiķe J. Strīķe saukusies par Annu, kādu iemeslu dēļ šo skaisto vārdu nomainījusi pret vārdu Juta un kādēļ viņa vārda maiņu tik izmisīgi noliedz.
Rūp Strīķes reputācija

Atbildē Neatkarīgajai LU pilnībā norobežojas no iespējas palīdzēt sabiedrībai tikt skaidrībā par J. Strīķes pagātni.

LU vēstulē norādīts, ka universitātei ir jāvērtē, kādas sekas var atstāt pašreizējās Saeimas deputātes datu izpaušana: «LU, kā pieprasīto personas datu pārzinim, ir jāmodelē arī iespējamās sekas, kādas datu apstrāde var atstāt uz datu subjektu – gan pozitīvās, kas var nostiprināt pārziņa likumiskās intereses būtiskumu, gan negatīvās (piemēram, personas reputācijas apdraudējums, sabiedrības attieksme, emocionāls pārdzīvojums), kas savukārt samazina pārziņa likumiskās intereses pārākumu. LU, izvērtējot šos aspektus, secina, ka iesniedzēja pieprasīto datu apstrāde, izsniedzot tos, būtu nepamatota, jo ir nesamērīga trešās personas/sabiedrības interešu apmierināšana attiecībā pret negatīvās ietekmes risku uz datu subjektu (Jutu Strīķi) un viņas vecākiem.»

Kompetentās iestādes

Vēstulē arī uzsvērts, ka pie LU pēc datiem par Saeimas deputātiem nav jēgas vērsties, jo šīs amatpersonas vētī Centrālā vēlēšanu komisija un Latvijas valsts kompetentās iestādes: «Saeimas deputātu amata kandidāta datus, ziņas un informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentam būtu tiesības kandidēt, izvērtē Centrālā vēlēšanu komisija. Attiecīgi Saeimā ievēlēto deputātu tālāku atbilstību kļūt par Ministru kabineta locekļiem vai valsts drošības iestāžu vadītājiem izvērtē citas kompetentas iestādes. Līdz ar to LU nav leģitīma pamata apstrādāt iesniedzēja pieprasītos personas datus (tai skaitā izpaust tos trešajām personām), jo sabiedrības informētība par Saeimas deputātu kandidātiem tiek nodrošināta ar tādu institūciju starpniecību, kurām uz to ir likumīgi piešķirtas oficiālas pilnvaras.»

Minimizācijas princips

Atsaucoties uz Fizisko personu datu apstrādes likumu, I. Muižnieks norāda, ka LU neesot nekāda pamata palīdzēt apmierināt Neatkarīgās lasītāju interesi par J. Strīķes patieso pagātni: «LU ir jāizvērtē un jāsabalansē divas pamattiesības – vārda brīvība un fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramība. Iesniedzēja vēstulē ietvertie jautājumi nepārprotami skar personas (pat vairāku personu) tiesības uz privāto dzīvi un tādas datu subjekta intereses, kurām ir nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm. Izvērtējot nepieciešamību veikt datu apstrādi, ir jāņem vērā seku nozīmība attiecībā uz pašu datu subjektu, datu subjekta pamatotās gaidas, respektīvi, vai datu subjekts attiecīgā situācijā varētu saprātīgi apzināties, ka viņa dati tiktu apstrādāti attiecīgā apjomā un attiecīgiem mērķiem. Noteikti kā viens no svarīgākajiem sabalansēšanas mehānismiem, kas jāievēro, ir datu minimizācijas principa ievērošana, t.i., pārzinim ir jāspēj pamatot, ka definēto likumisko mērķi nav iespējams sasniegt ar privātumu mazāk aizskarošiem līdzekļiem. Iesniedzēja minētais mērķis – sniegt saviem lasītājiem precīzus datus par Saeimas deputāta amata kandidātiem – nedod leģitīmu pamatu LU veikt konkrētās personas datu apstrādi un izsniegšanu.»

Neatbild, bēg, apsaukājas

Šā gada 19. septembrī Neatkarīgā vērsās pie LU ar iesniegumu, lūdzot sniegt informāciju par universitātes absolventi Jutu Strīķi/Annu Potapovu. 28. septembra atbildes vēstulē LU norādīja, ka var tikai atkārtoti apstiprināt masu medijos izskanējušo faktu, ka iepriekšminētā persona ir studējusi LU Juridiskajā fakultātē no 1988. gada līdz 1993. gadam, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju, taču LU neesot tiesiska pamata sniegt atbildes uz pārējo informācijas pieprasījumu vai ļaut iepazīties ar dokumentiem klātienē. Šo atbildi Neatkarīgā apstrīdēja.

Cita starpā, lai izvairītos no piņķerīgās administratīvās lietvedības, Neatkarīgā pērn nosūtīja vēstuli arī pašai J. Strīķei uz viņas oficiālo elektroniskā pasta adresi Saeimā ar lūgumu ļaut iepazīsties ar viņas arhīva lietu LU. Atbildes nebija. Arī klātienē J. Strīķe uz Neatkarīgās jautājumiem neatbildēja. Tā vietā viņa metās prom, apsaukājot Neatkarīgās žurnālistu par propagandistu.

1,305 skatījumi




Video

VDD aiztur personu par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu

10/08/2026

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai tie turpinātu karadarbību pret Ukrainu. Kriminālprocess...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļa iesāksies ar lietainu laiku un brāzmainu vēju

10/08/2026

Pēc mierīgas nedēļas izskaņas nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāmi dinamiskāki laika apstākļi – sinoptisko situāciju noteiks plašs ciklons virs Ziemeļeiropas, kas nesīs vairāk...

Lasīt tālāk
Video

Karstums atkāpsies, bet laiks saglabāsies vasarīgi silts

07/08/2026

Aizvadītās dienas daudzviet Latvijā bija karstas, tomēr silto gaisa masu nomainīs vēsāka, un turpmākajās dienās gaiss dienās iesils līdz +18...+22°, vien svētdien un pirmdien gaisa temperatūra...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākumā laiks būs sauss, tomēr no nedēļas vidus nokrišņu daudzums palielināsies

03/08/2026

Darba nedēļas sākumā sinoptisko situāciju mūsu teritorijā noteiks anticiklona darbība – pirmdien un otrdien saule bieži mīsies ar mākoņiem, tomēr laiks saglabāsies sauss un vējš būs...

Lasīt tālāk
Video

VVD: zivju bojāeja Ludzas ezeros nav tiešā veidā saistīta ar konstatēto notekūdeņu noplūdi

24/07/2026

Saistībā ar jūnijā konstatēto notekūdeņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika veiktas...

Lasīt tālāk
Video

Valsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro

24/07/2026

Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās vien vietām līs, un laiks pakāpeniski kļūs siltāks

24/07/2026

Tuvākajās dienās ciklonu ietekmē vēl vietām līs, toties nedēļas nogalē Latvijā sāks ieplūst siltāka gaisa masa, tādēļ nākamās nedēļas sākumā termometra stabiņš vietām pat pārsniegs...

Lasīt tālāk
Video

Lietavu dēļ Talsu apkārtnē izskaloti un applūduši autoceļi

22/07/2026

Stipro lietavu dēļ Talsu apkārtnē applūduši un izskaloti divi valsts autoceļu posmi, kas patlaban ir slēgti. reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posms starp Dursupi un Laucieni (55,2...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: katru trešo Latvijas iedzīvotāju vasarā visvairāk satrauc negadījumi uz ceļa un iespēja gūt traumas

20/07/2026

Domājot par vasaras sezonu, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc ceļu satiksmes negadījumi un ģimenes locekļu traumas, rāda jaunākais Swedbank Apdrošināšanas "Latvijas iedzīvotāju bažu...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākumā daudzviet ilgstoši un stipri līs

20/07/2026

Jau nedēļas sākumā Latvijas teritorijai ir pietuvojies ciklona centrs, līdz ar to daudzviet gaidāms ilgstošs un stiprs lietus, vietām arī ļoti stiprs, tāpat veidosies atsevišķi pērkona negaisa...

Lasīt tālāk