Žurnālistu asociācija pieprasa pārtraukt LTV valdes locekļu atlases konkursu

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pieprasa Nacionālo elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomi (NEPLP) pārtraukt uzsākto Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu atlases procedūru un izsludināt jaunu konkursu uz vakantajiem amatiem LTV valdē, ievērojot gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, gan labas korporatīvās pārvaldības prakses standartus.
LŽA arī aicina atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Mediju politikas apakškomisiju izvērtēt NEPLP līdzšinējo darbību, izvēloties LTV un Latvijas Radio valdes locekļus.
NEPLP 10. janvārī izsludināja konkursu vakanto LTV valdes locekļu atlasei. Pretēji Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta prasībām un labas korporatīvās pārvaldības praksei valdes locekļu nomināciju plāno veikt paši NEPLP locekļi, nominācijas komisijā neiekļaujot nedz neatkarīgus personālatlases speciālistus, nedz pārstāvjus no Pārresoru koordinācijas centra (PKC), nedz nozares ekspertus un novērotājus ar padomdevēja tiesībām. Saskaņā ar konkursa nolikumu NEPLP locekļi gan atlasīs, gan apstiprinās jaunos LTV valdes locekļus.
LŽA uzskata, ka šāda NEPLP rīcība nākotnē var radīt virkni risku. Pirmkārt, neievērojot likuma prasības, vēlāk var tikt apstrīdēti LTV valdes locekļu konkursa gala rezultāti. Tādējādi LTV ilgstoši nāktos strādāt ar pagaidu valdi, kas nesekmē pilnvērtīgu uzņēmuma attīstību. Otrkārt, LTV valdes locekļu konkursa nominācjas komisijā apzināti neiekļaujot nozares ekspertus un PKC pārstāvjus, rodas bažas par konkursa godīgu norisi, kas nākotnē mazinātu sabiedrības uzticēšanos LTV un tās radītajam saturam.
Asociācija atgādina, ka šis nav pirmais gadījums, kad šī sasaukuma NEPLP locekļi apzināti izvēlējušies realizēt aizdomas raisošu sabiedriskā medija valdes locekļu atlasi. 2017. gadā par Latvijas Radio valdes locekli satura jautājumos tika apstiprināta Sanita Dika-Bokmelder, kura pirms stāšanās amatā bija gan politiskās partijas biedre, gan strādāja par ministra padomnieci un kuras darba pieredze neatbilda sabiedriskā medija valdes locekles satura attīstības jautājumos nepieciešamajām kompetencēm.
NEPLP ir vienīgā neatkarīgā institūcija Latvijā, kuras būtiskākais uzdevums ir sargāt mediju brīvību, nodrošināt mediju vides daudzveidību un rūpēties par sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību. Līdzšinējie NEPLP lēmumi un uzvedība nerada paļāvību, ka tās prioritāte ir attīstīt tādu sabiedrisko mediju pārvaldības un uzraudzības sistēmu, kura veicinātu kvalitatīvas žurnālistikas attīstību un augstvērtīga satura veidošanai piemērotu profesionālo vidi LTV un Latvijas Radio. Nav pieļaujams, ka NEPLP lēmumi, kuru rezultātā bez pārliecinoša pamatojuma divu gadu laikā no darba atbrīvoti pieci sabiedrisko mediju valdes locekļi, iedragā Latvijas sabiedrības tiesības saņemt augstvērtīgu un uzticamu informāciju, bet mediju profesionālajā vidē rada nestabilitāti, pašcenzūras draudus un neuzticēšanos mediju uzrauga darbības atbilstībai tā misijai.
Jau pērnā gada rudenī Valsts kontrole norādīja uz būtiskām problēmām NEPLP darbībā. Tā vietā, lai šīs problēmas novērstu un uzlabotu savu darbību, NEPLP locekļi demonstrē klaju tiesisko nihilismu un rada draudus Latvijas mediju videi.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk