Eiropas Komisija atbalsta Latvijas 2019. gada budžeta plānu

Eiropas Komisija (EK) saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
EK šodien ir pieņēmusi atzinumus par to, vai eirozonas dalībvalstu 2019. gada budžeta plāna projekti atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.
Itālijas gadījumā pēc 13. novembrī iesniegtā pārskatītā budžeta plāna projekta izvērtēšanas Komisija apstiprina, ka pastāv īpaši nopietna neatbilstība ieteikumam, ko Padome 2018. gada 13. jūlijā adresēja Itālijai. Komisija 2018. gada 23. oktobrī jau bija pieņēmusi atzinumu, kurā konstatēta īpaši nopietna neatbilstība sākotnējā budžeta plāna projektā, ko Itālija iesniedza 2018. gada 16. oktobrī.
Attiecībā uz desmit dalībvalstīm – Vāciju, Īriju, Grieķiju, Kipru, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju un Somiju – ir atzīts, ka to budžeta plāna projekti 2019. gadā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.
Attiecībā uz trīs dalībvalstīm – Igauniju, Latviju un Slovākiju – ir atzīts, ka to budžeta plāna projekti 2019. gadā kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Šo valstu plāni varētu izraisīt nelielu novirzi no attiecīgās valsts vidējā termiņa budžeta mērķa (VTM) vai no korekcijas virzībā uz to.
Attiecībā uz četrām dalībvalstīm – Beļģiju, Franciju, Portugāli un Slovēniju – budžeta plāna projekti 2019. gadā ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes paktam. Šo dalībvalstu budžeta plāna projekti varētu izraisīt nozīmīgu novirzi no korekcijas virzībā uz attiecīgo vidējā termiņa budžeta mērķi.
Paredzams, ka Spānijas nominālais deficīts nākamgad samazināsies zem 3 %, un paredzams, ka valsts izbeigs pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas nozīmē, ka uz Spāniju no nākamā gada tiktu attiecināta pakta preventīvā daļa. Šajā kontekstā tiek atzīts, ka Spānijas iesniegtais budžeta plāna projekts 2019. gadā ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tam pamatā ir 2018. gada rudens ekonomikas prognozē paredzētā ievērojamā novirze no vajadzīgās korekcijas virzības uz vidēja termiņa budžeta mērķi un neatbilstība parāda samazināšanas pagaidu kritērijam 2019. gadā.
Savukārt attiecībā uz Itāliju Komisija ir veikusi jaunu izvērtējumu par prima facie neatbilstību parāda kritērijam. Itālijas valsts parāds – 131 % no IKP 2017. gadā, kas ir līdzvērtīgs 37 000 eiro uz vienu iedzīvotāju, – pārsniedz Līgumā paredzēto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Šis jaunais izvērtējums bija vajadzīgs, jo Itālijas fiskālie plāni 2019. gadam nozīmē būtiskas izmaiņas attiecīgajos faktoros, kurus Komisija analizēja pagājušajā maijā.
Kā ziņots, valdība 15.oktobrī atbalstīja Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019.gadam un iesniedza to EK atzinuma sagatavošanai.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālāk