Premjers: Nākamgad valsts budžets varētu pieaugt par 150 līdz 200 miljoniem eiro

Nākamā gada budžeta pieaugums varētu būt 150 līdz 200 miljoni eiro, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Lai arī ministrijas 2019. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, ar tik lielu valsts budžeta izaugsmi nevarot rēķināties. Pēc premjera sacītā, ir jānosaka prioritātes un jāievēro samērība.
“Tas, ko ir pieprasījušas ministrijas, ir 20% pie valsts budžeta, bet tāda ekonomikas izaugsme Latvijā nebūs gaidāma,” sacīja premjers, piebilstot, ka “beigās kādam tik un tā būs jāsavelk gali”.
Viņš gan atzina, ka solītais algu pieaugums mediķiem, pedagogiem un citām prioritārajām nozarēm būs, vienlaikus, norādot, ka tas nebūs tik lielā apmērā, kā iespējams gaidīts.
Viņš atgādināja, ka pašreizējās valdības prioritātes ir veselība, izglītība un drošība.
Jau ziņots, ka ministrijas 2019. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
FM arī atklājusi, ka 2020. gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildu līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021. gadā – 1,8 miljardu eiro apmērā.
Vislielāko summu nākamajam gadam pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – 431,39 miljonus eiro. Aiz Veselības ministrijas visvairāk naudu pieprasījusi Satiksmes ministrija – 136,2 miljonus eiro. Tai seko Izglītības un zinātnes ministrija, kurai papildu nepieciešami 106,3 miljoni eiro. 103,15 miljoni eiro 2019. gada budžetā papildu nepieciešami Iekšlietu ministrijai, 69,27 miljoni eiro Labklājības ministrijai, bet 40,29 miljoni eiro – Ekonomikas ministrijai. Tieslietu ministrija 2019. gada budžetā vēlas papildu 54,57 miljonus eiro, Zemkopības ministrija – 26,8 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 25,65 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija – 17,05 miljonus eiro. Papildu 12,84 miljonus eiro 2019. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem pieteikusi Ārlietu ministrija, 11,35 miljonus eiro – FM. Vienīgi Aizsardzības ministrija nav pieteikusi papildu budžeta pieprasījumu 2019. gadam.
Latvijas radio un televīzija pieteikušas papildu budžeta finansējumu 3,78 miljonu eiro apmērā, Prokuratūra – 1,96 miljonus eiro, Augstākā tiesa – 1,35 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – 1,05 miljonus eiro, Ministru kabinetam nepieciešami papildu 547 569 eiro, Satversmes tiesai – 445 020 eiro, Valsts kontrolei – 329 928 eiro, bet Tiesībsarga birojam nepieciešami papildu 37 103 eiro.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Šonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk