• Tweet

Pēdējo nedēļu laikā plašsaziņas līdzekļos izgaismoti vairāki neglaimojoši fakti par vienu vai otru politiķi – gaismā celti gan dažāda veida kompromitējoša informācija, gan izteikti personīgi apvainojumi. Lai arī līdz Saeimas vēlēšanām atlikuši mazāk nekā četri mēneši, šīs savstarpējās cīņas atklāti parādījušas politiķu īstās sejas un izgaismojušas tos, kuri gatavi savus konkurentus izvārtīt dubļos.

Vispirms ar nopietnām apsūdzībām pēdējās dienās publiski apmainījušās divas konservatīvās partijas – Nacionālā apvienība (NA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP). “Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņemot milzīgas naudas summas, kas izskatoties pēc prasta kukuļa,” ar šādu paziņojumu pirms pāris dienām sociālajos medijos klajā nāca viens no JKP līderiem, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs. Saistībā ar to Nacionālā apvienība paziņojusi, ka vērsīsies Drošības policijā, lai tā pārbauda, vai šī nav Krievijā organizēta dezinformācijas kampaņa.

Tikmēr savus bijušos partijas biedrus publiski apvainojusi partija “Vienotība”, kuru īsā laika posmā pametis gan Eiropas Parlamenta politiķis Artis Pabriks, gan bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Reaģējot uz Pabrika aiziešanu, partijas valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens bijis nesaudzīgs savos izteikumos, norādot, ka “pašlabuma meklētāju laikam Latvijas politikā ir jābeidzas”. Arī Matīsa aiziešana nav iztikusi bez apvainojošām frāzēm un bijušais satiksmes ministrs pielīdzināts zvaigznei, kas vēlējusies paspīdēt spožāk uz citu rēķina.

Šajā nedēļā uzbrukumus piedzīvojuši arī vairāki ministri, tostarp finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kurai saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursu uzbrukušas gan opozīcijas, gan koalīcijas partijas. Visaktīvāk ar dubļu pikām atkal mētājusies partija “Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas paspējusi pieprasīt gan tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) demisiju, gan iesniegusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram Jānim Maizītim pieprasījumu izvērtēt zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) tiesības strādāt ar valsts noslēpumu. Un tas nav viss, nesen Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (LRA) paziņojis, ka “Saskaņa” nolēmusi ieguldīt “mežonīgus” resursus, lai beidzot tiktu pie varas. Šo politiķu savstarpējo apvainojumu virkni varētu turpināt vēl ilgi…

Tiem, kas saka, ka šī saspringtā gaisotne politikā un skaļās apsūdzības nāk tikai par sliktu, tā vien gribas apgalvot pretējo. Patiesībā šāda situācija paver lieliskas iespējas uzzināt, kuri politiķi un partijas kā savus ieročus nokļūšanai pie varas izmanto politiskas izrēķināšanās un publisku konkurentu noniecināšanu. Vienmēr jau ir vieglāk parādīt uz kādu ar pirkstu, nekā ņemt un izdarīt labāk, vai ne tā?

No šādas skatu punkta raugoties, jāatzīst, ka dubļu vannas jau patiesībā ir veselīgas – tās ir nomierinošas un relaksējošas, un ļauj izvadīt no cilvēka visus nevēlamos toksīnus jeb vēlētājiem skaidri un gaiši norādīt uz tiem politiķiem, kas ar savām intrigām Latvijas politikai var labāk iet ar līkumu.

Taču pats galvenais – līdz vēlēšanām vēl ir laiks un, dubļu kaujām pieņemoties spēkā, drīz visi politiķi izskatīsies kā izvārtījušies… dubļos. Vienādi melni un netīri. Un tas dod cerību, ka sabiedrība līdz oktobra sākumam būs ieguvusi jau zināmu imunitāti pret “kompromātu kariem” un neviena no karojošām pusēm nespēs izmantot t.s. “pēdējā brīža efektu”, kad īsi pirms vēlēšanām medijos tiktu iepludināta kāda jauna un šokējoša informācija par kādu no politiskā spektra pārstāvjiem.

Un tas valsts veselībai var nākt tikai par labu.