• Tweet

Partija “Saskaņa” par Valsts prezidenta amata kandidātu apstiprinājusi līdzšinējo Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Pēteri Sproģi. Par to sociālajā tīklā “Facebook” informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Valsts prezidenta amata kandidātu “Saskaņa” izvirzījusi pirms rudenī gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām. Nākamās prezidenta vēlēšanas norisināsies 2019. gadā.

Ušakovs sociālajos tīklos publiskojis Sproģa vēstuli, kurā norādīts, ka “sagaidot mūsu valsts 100 gadi, Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, premjers un valdība, kas pasaka: viss Latvijas labā! Un arī atbilstoši rīkojas, nevis tikai neveikli smaida kārtējā pamācītāja un starptautiskā inspektora priekšā, kas diemžēl atkal spilgti izgaismojās saistībā ar neseno (kārtējo) banku krīzi. Nespēdami laicīgi risināt problēmas, varas turētāji sāka drudžaini pārcensties pēc uzbļāviena no ārpuses. Pazemība ir kristīgās kultūras būtiska iezīme, taču šajā gadījumā lietas aizgāja līdz pazemošanai.”

“Maldās tie, kuri domā, ka, pazemojot sevi, varam iegūt Latvijai drošību, pārticību un labumu. Mūs cienīs tikai tad, ja mēs ar pašcieņu pateiksim, kādas ir Latvijas nacionālās intereses un par tām arī iestāsimies.
Mēs varam būt pirmie un labākie, bet līdz ar pazīstamām un nepieļaujamām korupcijas formām, kurām uzmanību jāpievērš KNAB, ir jāatmet arī savdabīgais korupcijas paveids, kad cilvēki augstos valsts amatos ļaunprātīgi izmanto Latvijas valsts amatu kā tramplīnu savu egoistisko mērķu sasniegšanai un pieņem lēmumus, primāri domājot par savu nākamo amatu Eiropas Savienībā vai ar Vašingtonu saistītā struktūrā, par galveno savas darbības kritēriju uzskatot nevis Latvijas labumu, bet uzslavas no citu valstu politiķiem vai starpnacionālām organizācijām.
Latvijai jābūt pirmajā vietā gan mūsu ārpolitikā, gan iekšpolitikā,” raksta Sproģis.

“Mūsu valsts ārpolitikai ir jākļūst daudz radošākai, drosmīgākai un konkrētākai, pārstāvot mūsu nacionālās intereses. Mēs piederam Eiropas Savienībai un NATO, tas dara mūs stiprus un tādiem mums jābūt. Vienlaikus – mēs dzīvojam mainīgā pasaulē, kurā ES un NATO nav vienīgie varas centri. Mums ir jāspēlē arī pašiem sava spēle, proaktīvi veidojot savstarpēji izdevīgas attiecības un piesaistot investīcijas, lai nevajadzētu kā Bībeles stāstā, kā spitālīgiem sēdēt pie Betezdas dīķa un savai dziedināšanai gaidīt ūdens sakustēšanos. Mūsu gadījumā – gaidot, kad beidzot atnāks otrs kravas vilciena sastāvs no Ķīnas,” norāda Sproģis.

“Latvija pieder pie tām valstīm, kas ekonomiski visvairāk cieta no sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju pēc Ukrainas krīzes. Taču nav noslēpums, ka, par spīti sankcijām, Vācija, Francija, Somija un citas Eiropas valstis nopietni sadarbojas ar Krieviju tirdzniecībā un investīciju projektos. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka daudzās jomās mūsu vērtības ir ļoti atšķirīgas no tām, kas dominē Krievijā, tomēr tas nenozīmē, ka nevaram ar krieviem strādāt kopā tur, kur mūsu ekonomiskās intereses sakrīt. Ja lielas, gudras Eiropas valstis to saprot, tad vēl jo vairāk mums vajadzētu saprast savu kaimiņu un, kur tas iespējams, nekaitējot Eiropas solidaritātei, veicināt attiecību uzlabošanu, nevis bojāšanu. Kā sacījis Henrijs Kisindžers: “Lai arī mums nekad nevajag atteikties no saviem principiem, mums arī jāsaprot, ka mēs nevaram uzturēt savus principus, ja mēs neizdzīvojam.”” norādījis “Saskaņas” kandidāts.

“Pat ja mēs ņemam vērā, ka ir priekšvēlēšanu laiks un, iespējams, ir izskanējuši arī pārspīlējumi, tad, pat noliekot malā emocijas un populismu, daudz kas liecina par dramatisku situāciju Latvijā. Visi būsim dzirdējuši par situāciju maksātnespējas jomā, OIK afēru, Liepājas metalurga izlaupīšanu… Ministrs paliek amatā nevis tāpēc, ka strāda labi, bet tāpec, ka ir koalīcijas līgums. Koalīcijas vadošs politiķis zināmā noguruma brīdī atzīst, ka, lai par ko balsotu, nākas balsot par vienu no maksātnespējas noziedzīgiem grupējumiem… Tas liecina par esošās koalīcijas darba nespēju, kur vara ir kļuvusi ķīlniece pati sev,” norāda Sproģis.

“Pēdējo gadu desmitu politiskā ir prakse, kas realitātē nošķir divas opozīcijas – vienu ar cerībām kādreiz nokļūt varā un otru – “nepareizo”, kam ceļš uz dalību varā ir principā slēgts. Tāda prakse rada ārkārtīgi komfortablus apstākļus pie varas esošām partijām, kas šķiet neaizvietojamas un, izpaliekot nopietnai politiskai konkurencei, tiek mazinātas vēlētāju iespējas ietekmēt pie varas esošo politiku. Līdzšinējās politikas sekas katrs var novērtēt pats – mēs arvien vairāk atpaliekam pat no mūsu tuvākiem kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas un esam Eiropas Savienības “priekšgalā” sabiedrības sociāli ekonomiskās nevienlīdzības ziņā. Mums ir vajadzīga jauna politika, kas priekšplānā izvirza Latvijas intereses un uzsver sociālās vienlīdzības vērtības, kā arī dažādu indivīdu, sociālo un etnisko grupu sadarbību kopīgo mērķu vārdā. Tikai tādā veidā spēsim pārvarēt plaši izplatījušos bezcerību un apātiju, modināt tautā īstu uzvaras cerību, ka varam gūt uzvaras gandarījumu godīgās un drosmīgās cīņās par Latviju. Ticu, ka Latvija uzvarēs. Es vēlos, lai visi Latvijas iedzīvotāji var justies šeit piederīgi un lai visi mūsu bērni šeit izaug ar veselīgu pašlepnumu par savu dzimteni Latviju,” pauž Pēteris Sproģis.

Foto: F64