Mejas valdība nav gatava pagarināt “Brexit” pārejas periodu

Neraugoties uz aicinājumiem pagarināt tā dēvēto “Brexit” pārejas periodu, Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas valdība ir paziņojusi, ka pārejas periods ilgs divus gadus, kā tas nolemts iepriekš.
Bijušais premjerministra padomnieks Niks Timotijs aicinājis pagarināt 21 mēnešu “Brexit” pārejas periodu, kas pārsniedz tā paredzēto beigu datumu 2020. gada decembra beigās, kā kompromisu, lai atrisinātu Ministru kabineta domstarpības jautājumā par to, kādu nākotnes tirdzniecības modeli izvēlēties.
Kā zināms, neskatoties uz to, ka britu rūpnieku konfederācijas pārstāvji aicinājuši premjerministri Terēzu Meju nodrošināt, ka Apvienotā Karaliste paliek Eiropas Savienības (ES) muitas savienībā, Meja skaidri likusi noprast, ka Lielbritānija atstās muitas savienību, dodot priekšroku ciešākai sadarbībai ar ASV, Ķīnu vai Austrāliju.
Terēza Meja saņēmusi kritiku par savu nostāju gan no uzņēmējiem, kuri pauduši, ka neesot dzirdēts neviens pierādījums tam, ka aiziešana no ES muitas savienības britu ražotājiem un patērētājiem varētu būt izdevīgāka, kā arī no deputātiem, kuri uzskata, ka Meja pieņem Lielbritānijai nelabvēlīgus lēmumus.
Neskatoties uz asumiem politiķu vidū, Terēzas Mejas pārstāvji paziņojusi, ka ar ES ir panākta vienošanās par pārejas periodu, un ir skaidri noteikts, ka tā īstenošanas periods beigsies 2020. gada decembrī, tādējādi noraidot jebkuru ieceri par pagarinātu pārejas laiku.
Jāatgādina gan, ka gada sākumā pati Terēza Meja aicināja apsvērt iespēju pagarināt t.s “Brexit” pārejas periodu pēc 2020. gadā, lai izvairītos no drošības krīzes.
Mejas paziņojums sekoja pēc tam, kad Iekšlietu komiteja pavēstījusi, ka viņi ir “ļoti noraizējušies” par to, ka pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības netiek pievērsta uzmanība drošībai un datu apmaiņas kārtības radīšanai.
Jau vēstīts, ka atlicis mazāk kā viens gads līdz Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību pavisam. Paredzams, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES 2019.gada marta beigās. Pārejas periods sāktos no 29.marta un ilgtu gandrīz divus gadus – līdz 2020.gada 31.decembrim.
Pārējas periodā paredzams, ka Apvienotajai Karalistei būs jāievēro ES tiesību normas. Saskaņā ar tā dēvēto sarunu direktīvu Lielbritānijai šajā laikā būs jāturpina ievērot ES tiesību normas gluži tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izņēmums būs tikai tas, ka britu politiķi un diplomāti vairs nevarēs piedalīties kopīgo Eiropas lēmumu pieņemšanā.
Pirms oficiāli apstiprināt vienošanos gan vēl jāspriež par svarīgiem jautājumiem saistībā ar Gibraltāra iekļaušanu nolīgumā un Ziemeļīrijas palikšanu Eiropas muitas savienībā. Tiek uzskatīts, ka šie būs visgrūtākie jautājumi, kuros gaidāmas vēl ne mazums asas diskusijas.
Atgādinām, ka 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza šogad martā.
Foto:Number10/https://www.flickr.com/photos/number10gov//https://creativecommons
Vēl par tēmu:
Baltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākSvētdien gaidāms brāzmains laiks
Salīdzinot ar iepriekšējām dienām, kas anticiklona ietekmē tika aizvadītas ar lielākoties sausu un saulainu laiku, turpmākajā nedēļā laika apstākļus mūsu reģionā ietekmēs ciklonu darbība....
Lasīt tālākIzņēmuma gadījumos slimnīcas un aptiekas varēs pašas iegādāties zāles no ārvalstu ražotājiem
Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Farmācijas likumā, kas izņēmuma gadījumos ļaus slimnīcām un aptiekām iegādāties zāles no ražotājiem un izplatītājiem...
Lasīt tālākValdība konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Valsts robežsardzē
Otrdien, 20. oktobrī, Ministru kabinets (MK) pēc iepazīšanās ar Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu konceptuāli atbalstīja valsts aizsardzības dienesta (VAD) sistēmas daļas ieviešanu...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāmas dzestras naktis
Nākamās nedēļas sākumā laika apstākļus turpinās ietekmēt anticiklons, līdz ar to atmosfēras spiediens vēl paaugstināsies, dienas aizritēs bez nokrišņiem un varēs baudīt saules starus....
Lasīt tālākKrāpnieki izpēta savus upurus sociālajos tīklos: zaudējumi sasniedz pat 20 tūkstošus eiro
Krāpnieki vairs nepaļaujas uz nejaušību – viņi rūpīgi izpēta potenciālos upurus sociālajos tīklos un katram piemeklē individuālu krāpšanas shēmu. Tāpēc krāpnieku slazdos arvien biežāk...
Lasīt tālākNedēļas nogalē anticiklons atnesīs sausāku laiku un salnas
Ja šīs nedēļas sākumā laikapstākļus pārsvarā noteica cikloni un daudzviet tika novērots lietus, tad nedēļas nogalē pie mums pastiprināsies anticiklona ietekme. Lai gan nokrišņu būs mazāk,...
Lasīt tālākKrīzes situācijās plānots ieviest nacionālo viesabonēšanu
Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā. Tie...
Lasīt tālākSociālās palīdzības saņemšanai iedzīvotājiem vairs nebūs pašiem jāiesniedz kontu izraksti
Lai atvieglotu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu piešķiršanas procesu, Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā. Izmaiņas...
Lasīt tālākES Ārlietu padomē pieņemtas līdz šim plašākās individuālās sankcijas pret Krieviju
2026. gada 12. oktobrī ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kurā tika pieņemtas līdz šim plašākās individuālās sankcijas pret Krieviju....
Lasīt tālāk