• Tweet

Šodien, 5. martā, Ekonomikas ministrijai jāpieņem lēmums par skandalozā uzņēmēja Māra Martinsona ģimenei daļēji piederošo Rīgas enerģiju. Kopš skandāla sākuma ministrija atcēlusi atļaujas 17 uzņēmumiem. Tikpat daudz šaubīgo staciju vēl vērtē, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Firmas no ministrijas bija saņēmušas atļauju uzstādīt simtkārt mazākas jaudas ģeneratorus, nekā sākumā pašas solīja. Sadales tīkls nomērīja saražoto strāvu un izdeva aktu. Tas Ekonomikas ministrijā kalpoja kā pierādījums, ka ražošana koģenerācijas stacijā sākta. Pašu staciju esamību neviens nepārbaudīja. Vēl oktobrī Ekonomikas ministrija uzskatīja, ka tas ir likumīgi.

Šobrīd ministrija pārbaudījusi ap 40 firmām un nonākusi pie secinājuma, ka testu iziešana ar pārvietojamiem ģeneratoriem neatbilst prasītajam.

EM Valsts sekretāra vietnieks Jānis Patlamnieks atzīst, ka EM vērtē, vai ir izpildīts tas mērķis, kāpēc šī atļauja vispār tika izdota, kāpēc viņai noteikts šāds termiņš un vai ir samērīgi atcelt šīs atļaujas.

Pirmie rezultāti bija decembrī. Tiesības pārdot elektrību obligātā iepirkuma ietvaros anulēja trīs stacijām. Viena no firmām ir “Energo Fortis” Līvānos . Tā pieder Saeimas deputāta Jāņa Klauža znotam Andrim Volanskim. Tur konstatēts, ka strāvas ražošana un nodošana tīklā nemaz nav notikusi. Atļaujas atceltas arī SIA “Elektro Rīdzene” Vaivē un “E Strenči” Strenčos.

“Strenčos tika konstatēts, ka ir izmantota testu, tā kā tika deklarēts, ka ir uzsākta ražošana, šī tehnoloģija, kas bija atļaujā noteikta, kas bija jāievēro, viņa netika ievērota un tāpēc konkrētajā gadījumā šī te atļauja ir atcelta. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kur bija klaji pretrunā ar tiem spēles noteikumiem, kas bija deklarēti, ko komersants nebija ievērojis,” skaidro Patmalnieks.

Anulēto atļauju īpašnieki nav mierā ar ministrijas lēmumiem. Energo fortis, Elektro Rīdzene un E strenči ministrijas lēmumu jau apstrīdējuši administratīvajā tiesā.

SIA E Strenči pirms skandāla bija paspējuši ieliet koģenerācijas stacijai pamatus, daļēji uzbūvēt sienas. Iztērētās naudas apjomus firma neatklāj. Uzskata, ka uzņēmumam bija tiesības paļauties uz līdzšinējo ministrijas praksi, kas ļāva iziet testus ar samazinātu jaudu un pēc tam uzbūvēt staciju atbilstoši atļaujai.

“E Strenči”, “Madona eko” valdes loceklis Andis Dābols norādījis, ka EM līdz šim bija pieļāvusi iespēju vairākiem ražotājiem elektrostacijā vispirms uzstādīt mazāku jaudu, bet vēlāk to pakāpeniski palielināt. Tā ir rīkojušies vairāki ražotāji, pret kuriem EM nav cēlusi nekādus iebildumus. Arī pret mums EM nebija cēlusi iebildumus.

“Papildus tam vēlamies precizēt, ka EM gandrīz pusgadu nebija cēlusi iebildumus saistībā ar AS “Sadales tīkls” izsniegtajiem dokumentiem par ražošanas uzsākšanu. Tādēļ arī pēc šo dokumentu iesniegšanas EM mēs turpinājām ieguldīt līdzekļus elektrostacijas projektu attīstības nākamajās kārtās,” uzsver Dābols.

Ekonomikas ministrija anulējusi atļaujas 17 stacijām, tādā veidā novērsts iespējamais OIK kopējo izmaksu pieaugums turpmākajos 10 gados par aptuveni 267 miljoniem eiro.

Pēc Ekonomikas ministrijas teiktā var noprast, ka firmām, kas izgājušas sākotnējos testus ar samazinātu jaudu un līdz skandālam paspējušas stacijas uzbūvēt, atļaujas neatņems.

“Starp tām četrdesmit stacijām, jā atsevišķos gadījumos ir nodevušās ar mazāku jaudu, bet ir pilnībā pabeigti gan būvdarbi, gan nodots ekspluatācijā, gan arī notiek siltuma un elektroenerģijas ražošana šajā brīdī un arī iepriekš ir notikusi,” norāda EM Valsts sekretāra vietnieks.

Ministrija vēl nav pieņēmusi lēmumu, ko darīt ar Māra Martinsona ģimenei daļēji piederošās SIA Rīgas Enerģija koģenerācijas staciju Rīgā, pie Deglava tilta. Atbilstoši 2012.gadā izsniegtajai atļaujai, tai bija jābūt gatavai un jāuzsāk ražošana 5.oktobrī.

Nekā personīga atklāja, ka septembrī, kad te it kā notika Sadales tīklu testi, ražotne nebija nodota ekspluatācijā, iekārtas nebija darba kārtībā. Arī dūmenis nekūpēja.

Pēc raidījuma sarosījās Ekonomikas ministrija, uzsāka pārbaudes, devās inspicēt staciju un vērsās policijā. Policija uzsāka kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā.

Rīgas būvvalde koģenerācijas staciju ekspluatācijā pieņēma pagājušā gada pēdējā darba dienā. Pirms tam Sadales tīkls te veica atkārtotu testu, lai būtu skaidrs, vai elektrības ražošana ir droša un to var pievienot tīklam. Tests esot iziets veiksmīgi un no janvāra Rīgas enerģija bija gatava tirgot strāvu un siltumu.

“Rīgas enerģijas gadījumu mēs turpinām vērtēt vēl, tas ko varu komentēt šajā brīdī, ir ka kriminālprocesa ietvaros valsts ir atzīta par cietušo šajā procesā un ekonomikas ministrija pārstāv valsti šajā kriminālprocesā. Tas ir tas, kas ir noticies (…) Formāli mums ir vairākas opcijas, protams, gadījumā ja, ir variants, ka vispār netiek pieņemts nekāds lēmums, protams, ir formāls lēmums pieņemt par termiņa pagarināšanu vēl uz kādu izvērtējumu, tiek pieņemts lēmums par atļaujas atcelšanu. Tā ka tās ir trīs iespējas, kā šī situācija var attīstīties,” skaidro Patmalnieks.

Izmeklēšana policijā par iespējamo krāpšanos vēl turpinās. Kriminālpolicijas šefs sola, ka pusgada laikā tā tiks pabeigta.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins atzīst, ka izmeklēšana notiek un tās aita pašlaik ir diezgan ātra. “Esam veikuši sadarbību ar mūsu sadarbības partneriem gan nacionālajā līmenī, gan starptautiskajā. Ir veikta virkne izmeklēšanas darbību – gan kratīšanas, gan starptautiskās tiesiskās palīdzības līgumi ir noformēti, atbildes ir saņemtas.”

Kriminālprocesā personas pret kurām ir uzsākts kriminālprocess, šādā statusā ir nopratinātas sešas. Viens no šādā statusā nopratinātajiem ir Rīgas enerģijas valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals. Līdz šim neviens no uzņēmuma ar Nekā personīga nebija gatavs runāt. Arī oktobrī solīto uzaicinājumu pāris nedēļu laikā parādīt ražotni, nesaņēmām. Tagad, dažas dienas pirms Ekonomikas ministrijas lēmuma par uzņēmuma tiesībām pretendēt uz obligāto elektrības iepirkumu, tas ir mainījies.

Rīgas enerģijas valdes loceklis Pēteris Dzirkals sagaida, ka ministrija izlems viņam par labu un uzņēmums varēs saražoto strāvu pārdot obligātajā iepirkumā.

“Nu, mēs no savas puses uzskatījām visu laiku un uzskatām arī šobrīd, ka mēs ļoti precīzi izpildījuši pilnīgi visas likumdošanā noteiktās prasības attiecībā uz to, kas ir bijis jāpaveic, lai veiksmīgi izietu visus testus, veiksmīgi iedarbinātu staciju, līdz ar ko es neredzu nevienu juridisku argumentu, lai sagaidītu kaut kādu negatīvu priekš „Rīgas enerģija” lēmumu,” norāda Dzirkals.

Stundu ilgajā sarunā Dzirkals apņēmīgi stāsta, ka gan policijai, gan ministrijai ar dokumentiem esot pierādījis, ka apšaubītie Sadales tīkla atbilstības testi septembrī ir notikuši. Ir bijusi šķelda, turbīna un kurtuve septembrī esot samontētas. No 22. līdz 27. septembrim krāsnī kūrusies šķelda.

“Testa laikā, skurstenis kūpēja un tas, ka kāds ir piespēlējis informāciju, ar sagrozītiem datumiem, es šādu vēstuli esmu nosūtījis Jūsu televīzijai, tā emblēma uz mikrofona un tas ir atsevišķs jautājums un es esmu par to vērsies policijā, to es, cik tik varu šobrīd, nokomentēju, tā informācija nav patiesa,” uzskata Dzirkals.

Tikpat uzstājīgs uzņēmums ir attiecībās ar Ekonomikas ministriju un kapitālsabiedrību Enerģijas publiskais tirgotājs, kas atbild par obligāto iepirkumu. Nekā personīga rīcībā ir nonākusi svētdienā, 14.janvārī izsūtīta e pasta vēstule, kurā Dzirkals pieprasa nekavējoši noslēgt obligātā iepirkuma līgumu. Viņš uzstāj, ka Rīgas enerģijai izsniegtā atļauja ražot subsidēto elektrību ir spēkā un visi, kas iebilst, atbildēs par pilnvaru pārkāpšanu.

Fragments no vēstules: “Uzņēmums izmantos visas likumā paredzētās iespējas vērsties pret personām, kas pārsniedzot savas tiesību aktos noteiktās pilnvaras, rada Uzņēmumam zaudējumus un nelikumīgi apdraud tā eksistenci.”

“Vēstules izsūtīšanas mērķis ir tieši šāds, visu laiku tiek izdarītas atsauces uz kaut kādu atļaujas spēkā esamību vai neesamību, bet es esmu konsultējies ar juristiem, ka uz doto brīdi mums ir spēkā atļauja, jo, ja viņa nebūtu spēkā , tad viņa būtu bijusi jāatceļ un tur ir vesela procedūra, tad man būtu bijis jāsaņem tāds lēmums un respektīvi mums bija tiesības un aizvien ir tiesības noslēgt līgumu ar publisko tirgotāju, bet tas vienkārši netiek slēgts,” norāda Dzirkals.

Jau patlaban stacija piedalās Rīgas siltuma izsolēs un pārdod siltumu rīdziniekiem, arī elektrība ir saražota, taču par to neviens nemaksā, jo nav līguma par obligāto iepirkumu. Dzirkals rēķina, ka saražojis elektrību 350 tūkstošu eiro vērtībā. Summu viņš saskaitījis ar obligātā iepirkuma tarifu, nevis daudzkārt zemāko tirgus cenu.

Lēmums, vai atļaut Rīgas enerģijai pārdot saražoto elektrību obligātajā iepirkumā parādīs, cik principiāli Ekonomikas ministrija aizstāv valsts un sabiedrības intereses. No tā ir atkarīgs, vai lietotāji nākamos desmit gados maksās ap 40 miljonus uzņēmumam, par kura iespējamo krāpšanu policija veic izmeklēšanu.

Foto: Pixabay