• Tweet

Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā 2018. gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu ir uzrādījis spēcīgu izaugsmi 7,1% apmērā, kas ir nedaudz zemāks pieauguma temps nekā pērnā gada decembrī (7,4%). Tirdzniecības kāpumu janvārī noteica nepārtikas preču, izņemot degvielu, apgrozījuma spēcīgais pieaugums. Arī pārtikas preču mazumtirdzniecībā turpinājās labi izaugsmes tempi, tikmēr degvielas tirdzniecības apjomi janvārī pēc straujā pieauguma decembrī atkal pieauga lēnāk, informē Finanšu ministrija (FM).

Nepārtikas preču mazumtirdzniecība bez auto degvielas tirdzniecības šā gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, palielinājās par 8,9%. Starp nepārtikas preču grupām straujākie apgrozījuma pieaugumi janvārī tika reģistrēti metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (+22,4%), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+18,9%), kā arī mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā (+13,7%). Toties pēc spēcīga pieauguma visa iepriekšējā gada laikā, šā gada janvārī apgrozījuma sarukums par 10,6% gada griezumā tika reģistrēts mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā. Tajā pašā laikā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kā arī mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos saglabājās iepriekšējā gada janvāra līmenī.

Degvielas tirdzniecība janvārī gada griezumā palielinājās par 3,1%. Jāatzīmē, ka diezgan straujš degvielas mazumtirdzniecības pieaugums tika reģistrēts pērnā gada janvārī, tādējādi šogad lēnāku kāpumu ir noteicis arī bāzes efekts.

Savukārt mazumtirdzniecība pārtikas veikalos 2018. gada janvārī gada griezumā ir pieaugusi par 6,9%. Iedzīvotāji aizvien aktīvāk iepērkas pārtikas un dzērienu specializētajos veikalos, kuru apgrozījums janvārī bija par 59,6% augstāks nekā pirms gada, taču specializēto pārtikas veikalu īpatsvars kopējā pārtikas mazumtirdzniecībā joprojām saglabājas zems, 2018. gada janvārī veidojot vien 8% no kopējā pārtikas apgrozījuma faktiskajās cenās (salīdzinājumam – pērnā gada janvārī šī daļa veidoja 6%). Tikmēr mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā tirgo pārtikas produktus, janvārī gada griezumā pieauga par 3,8%.

Mazumtirdzniecības pieaugumu nodrošina noturīgais privātais patēriņš, ko uztur stabili augošie iedzīvotāju ienākumi. Arī šogad Latvijā tiek prognozēts spēcīgs vidējās darba samaksas kāpums, kas veicinās mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Turklāt pērn laba attīstības dinamika bija vērojama mājsaimniecībām jaunizsniegto kredītu datos, 2017. gadā kopumā uzrādot pieaugumu par 13,1%. Tajā skaitā kredīti patēriņa preču iegādei, lai arī 2017. gada pēdējā ceturksnī uzrādīja samazinājumu, gadā kopumā pieauga par 3,5%.

Tikmēr jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie dati par mazumtirgotāju un patērētāju noskaņojumu liecina par pozitīvām tendencēm attiecībā uz tirdzniecības un patēriņa turpmāko attīstību. Latvijas mazumtirgotāju konfidences indekss šā gada februārī audzis trešo mēnesi pēc kārtas un bija augstākajā līmenī kopš pērnā gada aprīļa. Savukārt patērētāju ekonomiskā konfidence, lai arī februārī uzrādījusi kritumu, saglabājās virs 2017.gada vidējā līmeņa. Patērētāji salīdzinoši labi vērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju, kā arī savu finanšu stāvokli turpmākajam gadam. Turklāt pieaugumu uzrādījis rādītājs, kurš atspoguļo iedzīvotāju apņemšanos nākamā gada laikā veikt lielākus pirkumus.

Foto: Pixabay