• Tweet

Pieaugot aizsardzības jomas finansējumam, īpaši svarīga kļūst tālredzīga Nacionālo bruņoto spēku vajadzību plānošana un to nodrošināšanai atbilstoša iepirkumu sistēma. Valsts kontrole, veicot revīziju par NBS nodrošinājuma un apgādes sistēmas darbības efektivitāti, ieteikusi Aizsardzības ministrijai uzlabot NBS nodrošinājuma ilgtermiņa plānošanu, vienkāršot iepirkumu organizāciju un vairāk izmantot nozares specifikai piemērotas iepirkumu procedūras.

Efektīva bruņoto spēku nodrošinājuma un apgādes sistēma ir viens no stratēģiskiem resursiem valsts militārās spējas veidošanā, un bruņoto spēku attīstība un kaujas gatavības sasniegšana iespējama tikai ar atbilstošu un laikus iegādātu aprīkojumu. Līdz ar valsts budžeta finansējuma straujo pieaugumu aizsardzības nozare saskaras ar izaicinājumu pieejamos līdzekļus efektīvi izmantot vienlaikus vairākos virzienos.

“2 % no IKP ir naudas apjoms, kāds aizsardzības nozarei būs pieejams. Taču tas vēl neatspoguļo sasniegtos rezultātus. Latvijai jābūt starp tām NATO dalībvalstīm, kas pieejamo finansējumu prot izmantot gudri. Tas nav iespējams bez efektīvas nodrošinājuma un apgādes sistēmas, tāpēc Valsts kontrole pozitīvi vērtē Aizsardzības ministrijas uzsākto virzību jomas sakārtošanā. Ieviešot revīzijas ieteikumus, turpināsim sadarbību, lai Latvijas bruņoto spēku nodrošinājuma plānošana un apgāde pilnībā atbilstu NATO militārās loģistikas principiem,” revīzijas nozīmi valsts militārās spējas veidošanā skaidro Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Aizsardzības ministrija kā stratēģiskā līmeņa iestāde NBS nodrošinājuma plānošanā līdz šim galvenokārt veikusi izmaiņas iepirkumu procedūrās, mazāk uzmanības veltot ilgtermiņa nodrošinājuma plānošanas principiem. Tā rezultātā nozarē nav izveidojusies izpratne par ilgtspējīgas vajadzību plānošanas nozīmi, vairāk koncentrējoties uz kārtējā gada iepirkumiem un finansējuma apguvi. Iepirkumu organizēšanai informācija par vajadzībām tiek iegūta no NBS vienībām – “no apakšas uz augšu”, nevis balstīta stratēģiska līmeņa izpratnē. Šādā sistēmā ir grūti prognozēt kopējās vajadzības un gudri pārvaldīt pieejamos finanšu resursus.

Pats iepirkumu process ir apgrūtināts un neefektīvs, secināts revīzijā. Būtiski jāpilnveido aizsardzības nozares centrālās iepirkumu iestādes (Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs – VAMOIC) izpratne par iepirkumiem NBS vajadzībām. Revidenti iepirkumu sistēmā atklāja formālas birokrātiskas darbības un pārmērīgu orientāciju uz procesu, nevis motivāciju sasniegt rezultātu. NBS joprojām netiek atslogoti no iepirkumu veikšanas: 40 % no visiem iepirkumiem tiek veikti vienībās decentralizēti un arī 30 % centralizēto iepirkumu joprojām ir NBS atbildībā. Tas no NBS vienību personāla prasa iepirkumu eksperta līmeņa kompetenci, kas nav izpildāms, jo NBS karavīriem ir citi tiešie uzdevumi.

Pētot iepirkumus, Valsts kontrole nav konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus, taču atklājusies jauna tendence – pat nelielu sarežģījumu gadījumā iepirkumi tiek pārtraukti. Atbildība par to jāuzņemas gan VAMOIC un Aizsardzības ministrijai, novēršot šķēršļus procesos un iestāžu sadarbībā, gan arī pašiem NBS aktīvāk jāuztur sava kā pasūtītāja interese par iepirkuma rezultatīvu norisi.

Kopš 2011. gada ir spēkā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, kas īpaši pielāgots militārās jomas iepirkumu specifikai. Revīzijā secināts, ka aizsardzības resorā trūkst zināšanu un pieredzes šī regulējuma piemērošanai, tāpēc tas izmantots mazāk nekā 5 % gadījumu. Militāra rakstura preču iegādēm nereti piemērots Publisko iepirkumu likums, tikai procedūras gaitā nonākot pie lēmuma par speciālā regulējuma piemērošanu.

Prasmīga speciālā regulējuma izmantošana sniedz vairākas priekšrocības efektīvākai iepirkumu norisei. Piemēram, jau sākotnēji iespējams izvēlēties tikai uzticamus un drošus sadarbības partnerus, arī veidojot starpvalstu sadarbību ar bruņotajiem spēkiem. Tas vienlaikus prasa rūpīgu izvērtējumu no nacionālo interešu viedokļa, lai izvēlētos labāko risinājumu bruņoto spēku kaujas spēju nodrošināšanai. Valsts kontrole aicina Aizsardzības ministriju veidot plašāku speciālā iepirkumu regulējuma izmantošanas praksi un attīstīt savu iepirkumu speciālistu kompetenci, lai vienmēr izvēlētos efektīvāko pieeju.

Revīzija “Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas darbības efektivitāte” veikta par laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam. Tajā analizēta informācija par 1000 iepirkumiem, tai skaitā par 456 centralizētajiem iepirkumiem, kas veikti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, un 56 – ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Revīzijas jautājumu izvērtēšanai tika analizēta arī ES, NATO un OECD un cita prakse un principi aizsardzības un drošības jomas nodrošinājuma plānošanā, īstenošanā un militārajā loģistikā.

Valsts kontrole revīzijā sniegusi 21 ieteikumu, lai bruņoto spēku nodrošinājuma plānošanas sistēma būtu atbalsts pakāpeniskai, secīgai un uz rezultātu orientētai bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanai. Aizsardzības ministrija ieteikumiem piekritusi un apņēmusies tos ieviest līdz 2021. gada janvārim.

Foto: Latvijas armija