• Tweet

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu 2017. gada 4. ceturksnī IKP pieauga par 4,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopumā gada griezumā ekonomikas izaugsme palielinājās līdz 4,5%, kas ir bijusi straujākā pēdējo 6 gadu laikā, un ir sasniegusi līdz šim augstāko līmeni Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā, informē Ekonomikas ministrija.

Jūtamu ietekmi uz IKP pieaugumu atstāja uz iekšzemes pieprasījumu orientēto nozaru attīstība, ko, no vienas puses, noteica ES fondu līdzekļu intensīvāka ieplūšana ekonomikā un investīciju pieaugums, bet, no otras puses, uzlabojumi darba tirgū – nodarbinātības un darba algu pieaugums. 2017. gada 4.ceturksnī būvniecības apjomi palielinājās par 21%, savukārt mazumtirdzniecība pieauga par 5 procentiem.

Līdz ar globālās ekonomikas pieauguma tempu palielināšanos, stabila izaugsme vērojama tirgojamās nozarēs – 2017. gada 4. ceturksnī apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 8,5%. Stabila izaugsme bija vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, pusi no nozares pieauguma noteica aktivitāšu palielināšanās kokapstrādē un pārtikas rūpniecībā. Jāatzīmē, ka eksporta apjomi 2017. gada 11 mēnešos ir auguši par vairāk nekā 10%.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “IKP provizoriskā pieauguma dati ir apsveicami, jo īpaši iepriecina spēcīgā izaugsme apstrādes rūpniecībā. Stabili aug eksports un investīcijas. Vienlaikus ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei svarīgi ir palīdzēt uzņēmējiem modernizēt un paplašināt ražošanu. Šajā sakarā kā būtiskākie paveiktie pasākumi minami ieviestā 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa likme reinvestētajai peļņai, elektroenerģijas un dabasgāzes cenu konkurētspējas uzlabošana un izmaksu optimizēšana, kā arī ieviestā uzņēmēju ilgi gaidītā iniciatīva “Konsultē vispirms”. Inovācijas jomā pērn lielākā uzmanība veltīta jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai, tai skaitā jaunuzņēmumu ekosistēmas starptautiskam mārketingam Somijā, Izraēlā un Silīcija ielejā, ASV. Cilvēkkapitāla attīstībai īstenotas ES fondu programmas nodarbināto izglītošanai un uzsākta jauna atbalsta programma augsti kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistei jaunuzņēmumos.

Tāpat gandarī pērn sasniegtais investīciju apjomu pieaugums – Latvijā piesaistītas vairāk kā 35% no Baltijas kopējām investīcijām. Šajā jomā pērn ministrija ir ieviesusi jaunu pieeju ārvalstu investīciju piesaistei un izstrādājusi Rīcības plānu globālo biznesa centru piesaistei. Savukārt eksporta kāpināšanai ieviests jauns atbalsta instruments – eksporta kredītu garantijas.”

Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī 2018. gadā – gada griezumā IKP varētu palielināties par 4,2%.

“Pašlaik galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Vienīgais ceļš, kā nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi situācijā, kad darbaspēks sarūk, ir palielināt ekonomikas produktivitāti jeb, citiem vārdot sakot, veicināt resursu izmantošanas efektivitāti. Eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla attīstība ir būtiskākie faktori, pie kā jāturpina darbs 2018. gadā,” uzsver A.Ašeradens.

Foto: Pixabay