• Tweet

Veselības aprūpes finansēšanas likums ir totāls brāķis, kas nemazinās rindas, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Viņš uzsver, ka Latvija Eiropas līmenī ir viena no sliktākajiem valsts veselības aprūpes jomā. “Mēs esam daudz enerģijas veltījuši norādot, ka valsts veselības aprūpes sistēma neatbilst cilvēku tiesību standartiem. Arī šā brīža valsts veselības aprūpes finansēšanas likums ir totāls brāķis, kas nemazinās rindas un nepalielinās pieejamību valsts veselības aprūpes sistēmai,” uzskata tiesībsargs.

Viņš norāda, ka Eiropā valsts veselības finansējums vidēji ir 5% – 6% no IKP. Tāda ir arī Pasaules veselības organizācijas rekomendācija. “Mums bija ap 3%, šogad mazliet palielināsies, galvenokārt uz mediķu algu rēķina, kas tieši neietekmē ārstnieciskās manipulācijas un citus ar ārstniecību saistītus pasākumus. Tātad veselības budžetam jābūt divreiz lielākam. Mums katru dienu, to, manuprāt, atzina veselības ministre, nesaņemtas vai nekvalitatīvi saņemtas veselības aprūpes dēļ mirst 17 cilvēku. Ja mēnešiem jāstāv rindā uz izmeklējumiem, tad mēs nevaram runāt par kvalitatīvu veselības aprūpi. Tā ir runa par valsts ilgtspēju, jo nevar būt ilgtspējīga valsts, ja sabiedrība nav vesela – gan fiziski, gan psihoemocionāli,” pauž Jansons.

“Mēs piekrītam, ka var būt daļa no nodokļu maksājumiem, kuri tiek iezīmēti veselības aprūpes finansēšanai. Runa ir par šo vienu papildu procentu sociālo iemaksu likmē. Tur mēs neiebildām, jo tā ir valsts politika, un tur ir sava loģika. Bet kategoriski nepieņemama ir situācija, ka mums ir divi atšķirīgi veselības aprūpes grozi,” norāda Jansons, pieminot, ka tā ir sabiedrības maldināšana, ka tie, kas maksā sociālās iemaksas, saņems visu.

“Vēlreiz uzsveru – no tā likuma, kurš ir izsludināts, neizriet, ka kaut kas uzlabosies. Lielai daļai nodokļu maksātāju, tie ir vairāki simti tūkstoši, pieeja maksimālajam veselības aprūpes grozam būs liegta, neskatoties uz to, ka viņi strādā valsts atzītā nodokļu maksāšanas režīmā. Runa ir par mikrouzņēmumos strādājošiem nodokļu maksātājiem. Īpašā situācijā ir personas ar trešās grupas invaliditāti, kas bieži vien ir saistītas ar redzes un dzirdes traucējumiem. Šie cilvēki, tādu ir 28 000, nevar strādāt normālos nodarbinātības apstākļos pilnu darba slodzi, un tagad viņi nevarēs saņemt pilnu veselības aprūpes grozu. Tas ir absurds. Tas nozīmē, ka viņiem jāpārtrauc strādāt, maksāt nodokļus kā mikrouzņēmuma nodokļu maksātājam un jāstājas bezdarbnieku rindās, jo bezdarbnieki ir atbrīvotā kategorija, kas saņem pilnu veselības aprūpes grozu. Tas taču ir pilnīgs absurds,” uzskata tiesībsargs.

Ziņots, ka 2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Kā zināms, jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces.

Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Plānots, ka jaunā veselības apdrošināšanas sistēma sāks darboties 2019. gadā, bet tiesības uz pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs personām, kuras iepriekšējā gadā bijušas sociāli apdrošinātas vai pašas veikušas iemaksas veselības apdrošināšanai.

Patlaban iedzīvotāji valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt neatkarīgi no sociālo iemaksu veikšanas, un līdz ar to pakalpojumi tiek sniegti bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu, nodokļu maksāšanas.

Foto: Shutterstock