• Tweet

Visos laikos ir notikušas politiskās cīņas, intrigas un sazvērestības, bet īsta valsts nozagšana nekad nav bijusi tik reāla, kā mūsu dienās. Iedomāsimies situāciju, kad kaut kur pasaulē kādi ar medijiem un žurnālistiku saistīti nelieši kāro nozagt kādu valsti. Nevis teritoriju vai tās iedzīvotājus, bet tieši valsts varu. Vai tas ir vispār izdarāms un kā tādi sazvērnieki varētu rīkoties? Elementārākais veids, kā to panākt – izmantot cilvēku tieksmi ticēt ilūzijai, veidojot fanātisku piekritēju kustību. Tiesa, lai sasniegtu dzirdīgas ausis, informācija jāpasniedz dozēti, tai jābūt orientējošai, aptuvenai, taču tai jābūt ar tālejošu un grandiozu mērķi – augstāk par jēgu un domu skaidrību tā varētu spēlēt uz cilvēku entuziasmu un ekspektācijām.

Mēģināsim nu iztēloties, kā tas varētu notikt reālajā dzīvē. Patiesi – kādas tik manipulācijas nenotiek mūsdienu pasaulē. Bieži vien mēs kā sabiedrības daļa, dažādu afēristu ietekmē, riskējam zaudēt savu prāta un domu skaidrību, loģiku un spriestspēju, kamēr tie par varītēm cenšas mūs visādi apvārdot, padarīt aklus un notrulināt spēju mums pašiem domāt ar savu galvu.

Tad, kā nu varētu rīkoties šādi ar medijiem un sabiedrības ietekmēšanu saistīti nelieši –

1. Kompromitēt pie varas esošos

Pirmais solis, ko šādi mediju nelieši un žurnālisti varētu darīt, ir kompromitēt pie varas esošās amatpersonas, piedēvējot tām pasaulē pašas sliktākās īpašības, safabricējot vai pārfrāzējot to teikto un ne līdz galam patiesi atstāstot paveikto. Tādējādi, šie kangari, paši būdami varas kāri, mēģinātu pastumt malā kādu citu, kas varētu traucēt. To var panākt publiskojot it kā notikušas politiķu sarunas (kāda sakritība – vai tas nav par viesnīcu Rīdzene?), kurās atklājas kaut kādi to tālejoši plāni. Nav svarīgi, vai šādas sarunas jebkad ir eksistējušas, jo šajā situācijā svarīgāks ir to inscenējums – atrast īstos vārdus, piedēvēt tiem pārlieku lielas ambīcijas un uzburt pamatīgu drāmu, kuras mērķis ir nomelnot šobrīd amatos esošos politiķus, tādējādi panākot, ka sabiedrība tiem zaudē uzticību.

2. Sēt sabiedrībā šaubas

Otrais solis ir šīs, it kā notikušās sarunas, kuras patiesībā, iespējams, ir tikai dažu mediju neliešu vai žurnālistu fantāzijas auglis, izplatīt citos plašsaziņas līdzekļos un ar to palīdzību turpināt mulsināt sabiedrību. Svarīgi, lai tautai tiktu ‘iepotēta’ doma, ka notiek valsts nozagšanas mēģinājums esošo politiķu izpildījumā (taktika – Ķeriet zagli!, kad visskaļāk kliedz tas, kurš pats noziegumu pastrādājis vai tikai vēlas to izdarīt), kuru var apturēt tikai tad, ja, piemēram, tauta izies ielās, rīkos piketus un mītiņus, prasīs amatpersonu atkāpšanos. Neatkarīgi no tā, cik utopiski ir šo neliešu mērķi, ja tie izplatīs savus murgus ar pārliecinātu sejas izteiksmi, noteikti kāda sabiedrības daļa tam arī noticēs.

3. Celt pietuvināto politisko ielikteņu reitingu

Trešais paņēmiens, ko šādi mediju nelieši un žurnālisti varētu izmantot – popularizēt un pozitīvā gaismā atainot savus favorītus politikā, kuri it kā sniegtu sabiedrībai šajā situācijā tik nepieciešamo cerību uz labāku dzīvi. Populistiski solījumi un piedāvājums atlaist negodprātīgos deputātus, sasēdināt cietumā politiķus un iznīcināt korupciju vienmēr skan iedarbīgi un situācijā, kad pamazām tiek zaudēta uzticība esošajai valsts varai, tie nāks kā salda melodija tautas ausīm.

4. Apšaubīt tiesiskuma varu valstī

Ceturtais solis ir pamest zem ceļa ruļļa kādu augsta līmeņa amatpersonu, piemēram, ģenerālprokuroru, apšaubot tā godīgumu un vairot sabiedrībā šaubas, ka šī persona visu šo laiku it kā bijusi iesaistīta kādā politiskā sazvērestībā un strādājusi noteiktu personu interesēs.

5. Iefiltrēt uzticības personas atbildīgos amatos, t.sk. medijos

Piektais solis varētu būt iniciēt kādu parlamentārās izmeklēšanas komisiju (pazīstams scenārijs?), iesaistot tajā pašu mediju neliešu un žurnālistu politiskos favorītus un sniedzot tiem iespēju celt savu reitingu gaidāmajās vēlēšanās, tostarp, arī nomelnojot politiskos konkurentus un turpināt sarīdīt tautu pret esošo varu. Protams, šiem kangariem tas jādara ļoti pārliecinoši, jābūt labiem aktieriem un manipulatoriem.

6. Manipulēt ar sabiedrību un šķelt to

Sestais, ne mazāk svarīgais solis, ko varētu šādi afēristi izstrādāt, ir manipulēt ar sabiedrības viedokli. Ja konkrēta sabiedrības daļa neatbalsta uzsāktās raganu medības pret amatpersonām, pret kurām vērsušies šie mediju nelieši un žurnālisti, tātad tā ir slikta un nemīl savu valsti, savukārt tos, kurus izdevies pārvilkt savā pusē, droši jau varam saukt par loģiski spriest nespējīgu daļu, kura dzīvo ar domu, ka tiesiskums valstī neeksistē un tikai atsevišķi nelieši ar Lāčplēša vai Laimdotas masku, kuri publiskojuši kaut kādus sarunu fragmentus, kuru autentiskums nav apstiprināts, ir valsts īstais un vienīgais glābējs.

7. Censties visus pārliecināt, ka paši nelieši darbojas sabiedrības interesēs

Septītais solis ir kultivēt sabiedrībā ideju, ka publiskojot dažādu amatpersonu personīgās sarunas, e-pastus, fotogrāfijas vai video, ir pavisam pieļaujami tiesiskā valstī, jo notiek taču cīņa par taisnību. Tātad pieļaujams ir viss – arī savā īpašumā ilgstoši glabāt valsts noslēpuma saturošu informāciju, nesadarboties ar valsts institūcijām, kas varētu atklāt patieso sazvērestību, kā arī turpināt uzsvērt, ka likuma pārkāpumi uz atklāto iespējamo noziedzīgo darbību ir mazsvarīgi. Nepamet sajūta, ka viss šis teātris ir kaut kur jau redzēts, vai ne?

8. Aicināt tautu: a) atlaist Saeimu; b) gāzt valdību; c) prasīt atstādināt ģenerālprokuroru, u.tml.

Visbeidzot astotais solis ir aicināt tautu iziet ielās un radīt masu nemierus. Pasniegt to kā iespēju tautai izgāzt neapmierinātību un dusmas par notiekošo valstī uz šim konkrētajam amatpersonām, aicinot to ar skaļiem saukļiem panākt Saeimas, valdības vai ģenerālprokurora atlaišanu, kā rezultātā vara tiek patieso valsts nozadzēju – mediju neliešu un žurnālistu pietuvinātajiem politiskajiem spēkiem.

Iespējams, lasot šo valsts nozagšanas plānu, saredzējāt līdzību ar valsti, kurā dzīvojat vai personām, kuras zināt, visbeidzot ar medijiem, kurus lasāt, taču nekad neiedomājāties, ka esat kļuvis par daļu no skandalozas afēras, kuru izdomāta nozieguma ēnā cenšas īstenot šie mediju nelieši un žurnālisti. Taču viņiem neizdosies nozagt valsti, ja netiks īstenots pēdējais plāna punkts un tauta spēs atšķirt veselo saprātu no vājprāta, un atšifrēt šo noziedznieku patiesās intereses.

Ceram, ka valsts, kuru, iespējams, šobrīd grasās nozagt šie nodevēji, slēpjoties aiz tautas varoņu maskām, neļaus sev kļūt par atklātas manipulācijas un alkatības upuri. Saprāts uzvarēs!