Nodarbinātības līmenis ir sasniedzis vēsturiski augstākos rādītājus

Spēcīgā ekonomikas izaugsme gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sasniegusi arī darba tirgu – pēc vairāk nekā gada pārtraukuma nodarbināto skaits ir palielinājies par 0,9 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas ir straujākais nodarbināto skaita pieaugums kopš 2015. gada beigām. Kopumā gada 3. ceturksnī nodarbināti bija 903 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 8 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Ja līdz šim tendences darba tirgū galvenokārt noteica piedāvājuma puses faktori, tad līdz ar aktivitāšu atjaunošanos būvniecības nozarē, kā arī spēcīgo izaugsmi apstrādes rūpniecībā, arvien lielāks spiediens darba tirgū jūtams arī no pieprasījuma puses, ko apliecina arī straujais darba algu pieaugums (2017. gada jūnijā vidējā bruto darba alga gada griezumā pieauga par 9,3%).
Vienlaikus gada griezumā turpina sarukt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās par 2,4 tūkstošiem, ko noteica gan darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās absolūtā izteiksmē, gan darbaspēka novecošanās – izmaiņas vecumstruktūrā.
Latvijas darba tirgus pakāpeniski pietuvojās saviem griestiem, uz ko norāda gan iedzīvotāju līdzdalības līmeņa dinamika, gan nodarbinātības līmenis. Jāatzīmē, ka gan iedzīvotāju līdzdalības līmenis, gan nodarbinātības līmenis pašlaik ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes – iedzīvotāju līdzdalības līmenis 2017. gada 3. ceturksnī bija 69,1%, bet nodarbinātības līmenis – 63,3%, kas jūtami pārsniedz pirmskrīzes periodā sasniegtās atzīmes. Nodarbinātības līmenis gada laikā ir pieaudzis par 1,8 procentpunktiem, savukārt iedzīvotāju līdzdalības līmenis par 0,7 procentpunktiem.
Līdz ar darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un piedāvājuma samazinājumu, strauji turpina kristies arī bezdarbs. Darba meklētāju skaits gada 3. ceturksnī saruka par 10,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, bet bezdarba līmenis – par 1 procentpunktu un bija 8,5%. Neskatoties uz to, bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņvalstīs – Igaunijā bezdarba līmenis gada 3. ceturksnī noslīdēja līdz 5,2%, savukārt Lietuvā – 6,6%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības – bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.
Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies, gan šogad, gan nākamgad, kas varētu atspoguļoties nelielā nodarbināto skaita pieaugumā. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās. Ņemot vērā to, situācija ar darbaspēka pieejamību tuvākajā laikā kļūs vēl sarežģītāka, kas ietekmēs arī darba algu dinamiku un darbaspēka izmaksas. Kopumā šogad bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz vidēji 8,8%, savukārt 2018. gadā tas varētu samazināties vidēji līdz 8%.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Asociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālāk