• Tweet

Valdība ceturtdien noraidīja visus deputātu pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZSS) uzskata, ka tas, ka deputātu nākuši klajā ar iniciatīvām, kuras prasa vairāk nekā 200 miljoni eiro, nozīmē, ka viņi nav ņēmuši vērā vienošanos, ka “deputātu kvotas” ir likvidētas.

Turpinoties diskusijām par nākamā gada valsts budžetu, koalīcijas partijas un frakciju vadītāji vienojušies, ka šogad tā saucamo “deputātu kvotu” nebūs. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka valdība neatbalstīs nekādas iniciatīvas, kur tiks piedāvāts palielināt izdevumus, paredzot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir “kvotu pasākums”.

Vairāki deputāti gan norādīja, ka “deputātu kvotas” nav iespējams izskaust un tās vienkārši dalīs nevis Saeimā, bet ministrijās. Un kā novērots ceturtdienas sēdē, vienošanās atteikties no “kvotām”, kad deputāti dala budžeta naudu pēc neskaidriem kritērijiem, parlamentāriešus nav atturējusi arī šoreiz iesniegt pieprasījumus. Politiķi nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru īstenošana izmaksātu 223 miljonus eiro.

Piemēram, Cilvēktiesību komisija prasa piešķirt gandrīz 43 000 krūšu nozīmju izgatavošanai Otrā pasaules kara dalībniekiem un Iedzīvotāju reģistra papildināšanai ar informāciju par veterāna statusu. Savukārt Sporta apakškomisijai prasa atvēlēt 122 tūkstošus sporta nozarei, 56 tūkstošus komandu sportam, 181 000 augstas klases sportistiem un vēl 12 000 Paralimpiskajai komitejai.

Lai gan Ministru kabinets caurskatīja 57 Saeimas deputātu priekšlikumus, kas sasniedz šos 223 miljonus eiro, Reizniece-Ozola lika saprast, ka valdība neatbalstīs nevienu deputātu priekšlikumu, kas paredz palielināt izdevumus.

“Ja tie ir acīmredzami pēdējā brīža piedāvājumi, norādot kā avotu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, tas pārāk daudz neatšķiras no iepriekšējo gadu prakses,” pēc sēdes sacīja ministre.

“Ir saņemti 58 priekšlikumi, kurus mēs piedāvājam neatbalstīt,” apliecināja Reizniece – Ozola.

Tiesa galavārds par to, kā tiks tērēts budžets, pieder viņiem pašiem. Un prakse liecina, ka Saeima mēdz neņemt vērā valdības iebildumus.

Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2020.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti teju 300 priekšlikumi.

Par galvenajām prioritātēm valdība jau ir vienojusies. 2018. gadā paredzēti papildus vairāk nekā 200 miljoni eiro veselībai, 25 miljoni eiro ceļiem un 120 miljoni citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp trešā bērna politikai 28,2 miljoni eiro, tāpat rasti arī 11,7 miljoni eiro iekšējās drošības paaugstināšanai.

Tāpat paredzēti 8,4 miljoni eiro sociālo programmu stiprināšanai, tostarp atbalstam audžuģimenēm, četri miljoni eiro mājokļa programmas turpināšanai, 4,2 miljoni eiro kultūras jomas attīstībai, 3,7 miljoni eiro augstākās izglītības pedagogu atlīdzības paaugstināšanai un 5,7 miljoni eiro samazinātas PVN likmes Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ieviešanai.

Plānots, ka galīgajā lasījumā par likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam” un “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” un 28 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 22.novembrī.

Foto: Saeimas kanceleja