Lembergs: IZM virzītie grozījumi Izglītības likumā apdraud valdības stabilitāti

Valdības stabilitātes vārdā tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Izglītības likumā, otrdien, 7. novembrī, preses konferencē izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu skolās un klasēs, tiek virzīti valdības stabilitātes vārdā.
“Ir liela plēšanās, un jautājums ir tāds, vai netiks gāzta Kučinska valdība, ja tā nepiekrīt, ka ir ļoti lielas klases un ļoti lielas skolas, kas nebūt negarantē kvalitatīvu izglītību. Šāda nostāja, nevis Solvitas Āboltiņas izslēgšana no “Vienotības”, reāli apdraud valdības stabilitāti,” uzskata Lembergs.
Viņš uzsver, ka, tā vietā, lai IZM nodarbotos, ar to, ar ko viņiem jānodarbojas pēc likuma, viņi lien pašvaldības dārziņā, it kā nebūtu ko darīt, un ar vienu lineālu mēra visu Latviju.
“Es mēģinu aģitēt, ka tā ir muļķība un ka to darīt nevajag, bet man saka, ka tas jādara valdības stabilitātes vārdā, citādi Šadurskis “noleks” no ministra amata,” pauda Lembergs.
Ventspils mērs gan skeptiski vērtē pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” secinājumus. Viņš uzskata, ka tie ir mehāniski, skolu tīkls tiek skatīts atrauti no visas infrastruktūras.
“Vispārējā izglītība ir pašvaldības autonoma funkcija, un tā nav valsts daļa, cik skolēnu ir klasē vai cik skolēnu skolā. Valstij jāfinansē pedagogi, un ar to lai tā arī nodarbojas. Savukārt, cik liela būs skola un cik būs skolēnu klasē, tā ir pašvaldības darīšana. Ja grib kaut ko optimizēt, ir tikai viens ceļš – nevis administratīvi birokrātiskais, bet gan kliņģera princips. To vajag stimulēt, pie tam ne tikai samaksājot kaut ko, bet stimulēt plašā nozīmē,” sacīja Lembergs.
Jau vēstīts, ka Skolu tīkla pētījuma ietvaros ir sagatavots rekomendējamais minimālais skolēnu skaits vidusskolās.
IZM uzskata, ka, izvērtējot katras skolas darbību, var tik ņemts vērā ne tikai skolēnu skaits skolā, bet arī skolas kvalitatīvais sniegums. Ja skola izpilda vienu no rekomendējamajiem kritērijiem skolēnu skaita ziņā vai kvalitatīvo rādītāju, tad tā atbilst mūsdienīgas vidusskolas standartiem.
Rekomendējamo kritēriju sasniegšanai paredzēts piemērot pārejas posmus. Pirmajā posmā, līdz 2020. gada 1.septembrim, tiek rekomendēts, ka skolēnu skaitam visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā, līdz 2023. gada 1. septembrim, četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.
Šonedēļ IZM paziņoja, ka spiediena dēļ atteikusies no rosinājuma Izglītības likumā deleģēt Ministru kabinetam (MK) tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9.klasē.
Pirms tam IZM rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē.
Vēl par tēmu:
Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākRīgā aizvadītas Valsts policijas dronu sacensības “Taktiskais pārspēks”
Šodien, 6. novembrī, aizvadītas nu jau otrās Valsts policijas organizētās bezpilota lidaparātu jeb dronu sacensības “Taktiskais pārspēks”. To mērķis bija pārbaudīt un pilnveidot bezpilota...
Lasīt tālākPieņemts lēmums par bezmaksas televīziju Latvijā – kas skatītājus sagaida nākamgad?
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) organizētajā konkursā komerciālajām televīzijām uz brīvajām vietām bezmaksas zemes apraidē Latvijas teritorijā noskaidroti...
Lasīt tālākPēc ugunsgrēka Tvaika ielā satiksme būs slēgta vismaz nedēļu
Pirmdienas, 2. novembra, rītā Rīgā, Tvaika ielā 4, izcēlies plašs, paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks ražošanas ēkā. Bīstamās situācijas dēļ satiksme Tvaika ielas posmā būs slēgta...
Lasīt tālākPar seksuāla rakstura darbībām ar dzīvniekiem nosaka kriminālatbildību
Saeima ceturtdien, 29. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas ievieš kriminālatbildību par seksuāla rakstura darbībām ar dzīvnieku. “Dzīvnieku seksuālai...
Lasīt tālākAizsardzības komisija konceptuāli atbalsta plašākas robežsargu pilnvaras valsts robežas aizsardzībai
Lai robežsargiem būtu skaidrākas tiesības, kā rīkoties uz valsts ārējās robežas, un viņi labāk aizsargātu mūsu robežas infrastruktūru no hibrīduzbrukumiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu...
Lasīt tālākLai uzlabotu sabiedrības drošību, pilnveidots regulējums ieroču glabāšanai
Otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par ieroču un munīcijas apriti, lai pilnveidotu ieroču glabāšanas un pārvadāšanas prasības. Izmaiņu mērķis ir mazināt...
Lasīt tālākPirmo reizi Latvijā liellopiem konstatēts infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība
Nelielā saimniecībā Dienvidkurzemes novadā konstatēta liellopu saslimšana ar infekciozo katarālo drudzi, zināmu arī kā zilās mēles slimību. Infekciozā katarālā drudža vīrusa 3. serotips...
Lasīt tālāk