Šogad saņemtas piecas sūdzības par nelojāliem pedagogiem

Kopš šā gada sākumā Izglītības likumā stājas spēkā daudzu kritizētie “lojalitātes grozījumi”. Šogad Izglītības kvalitātes valsts dienests jau saņēmis piecas sūdzības par nelojāliem skolotājiem un direktoriem.
Saeima pērn novembra beigās galīgajā lasījumā atbalstīja tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.
Likuma grozījumi nosaka, ka, ja pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs nav lojāls Latvijas Republikai un Satversmei un nav ievērojis iepriekš minēto pienākumu un ja to konstatē Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu.
Šogad Izglītības kvalitātes valsts dienests saņēmis piecas sūdzības par nelojāliem skolotājiem un direktoriem, kā rezultātā pārbaudītas gan mācībspēku latviešu valodas zināšanas, gan Krievijā izdotā mācību literatūra, taču secināts, ka pārmetumi bijuši nepamatoti.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta priekšniece Inita Juhņēviča Latvijas Radio norāda, lielākoties sūdzējušies skolēni par to, ka pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs, iespējams, savā darbībā ir nelojāls pret Latvijas Republiku”.
“Apskatot visus šos gadījumus, mēs tomēr neguvām pierādījumus par pedagogu vai izglītības iestāžu vadītāju nelojalitāti. Kas nozīmē, ka, iespējams, ir bijusi kāda provokācija pret šiem pedagogiem. Jebkurā gadījumā mūsu secinājums ir, ka vienmēr ļoti detalizēti ir jāizvērtē katrs gadījums,” sacīja Juhņēviča.
Jau ziņots, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests pērn saņēmis trīs sūdzības par, iespējams, valstij nelojāliem pedagogiem vai skolu direktoriem.
Neilgi pēc likuma grozījumu apstiprināšanas Saeimā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) lūdza Valsts prezidentu neizsludināt Saeimas pieņemtos Grozījumus Izglītības likumā un atgriezt tos otrreizējai izskatīšanai.
Foto:Condesign/https://pixabay.com/en/users/condesign-509903//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālāk“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālāk