• Tweet

Neatkarīgā ekonomikas eksperte, analītiķe Jevgeņija Zaiceva intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauž viedokli, ka iecerētā nodokļa reforma nenesīs labumu ne tautai, ne ekonomikai.

Viņa uzsver, ka publicētie Finanšu (FM) un Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie skaidrojumi par tā saucamo nodokļu reformu normālos cilvēkos rada neizpratni – vai tā ir reforma, vai tā nepasliktinās situāciju? Vai paredzamo nodokļu izmaiņu autori neredz, ka biznesam, ekonomikai, tautai, Latvijai no tām var kļūt tikai sliktāk? Vai viņi tur jau pilnīgi ir atrāvušies no zemes? “Uz visiem šiem jautājumiem tā vien gribas atbildēt – jā, jā, jā!,” pauž Zaiceva.

“FM un EM piedāvātās izmaiņas Latvijas nodokļos neatbilst definīcijai “nodokļu reforma”. Un pat vienkārši ļaudis uzskata, ka nekādus labumus tautai un Latvijai tā dot nevar! Šīs “nodokļu reformas” kopējais rezultāts – papildu budžeta deficīts 170 miljoni eiro un mīnus 200 miljoni eiro pašvaldības budžetos. Vai tāds finansiālais rezultāts var apmierināt tautu? Vai tas nāks par labu valstij, ja vienlaikus augs valsts aparāta atalgojums?” vaicā eksperte.

Vēl viņa min, ka jāņem vērā arī fakts, kā šo valsts budžeta deficīta pieaugumu neapstiprinās Eirokomisija. Bet pašvaldības budžeta deficīts liegs tām mazināt izdevumus. Skolu, bērnudārzu, sociālo iestāžu, internātu uzturēšanas izdevumus.

Viņa skaidro, ka Latvijas nodokļu sistēma ir liela, šodien visi nodokļi ir savstarpēji saistīti, un tādēļ veikt likumos ar atsevišķiem nodokļiem saistītus grozījumus ir sarežģīti. Tā var būt arī neveiksme. To apliecina, piemēram, 2016. gadā ieviestais solidaritātes nodoklis. “Nodoklis, kas maksāts kā VSAOI, tiek ieskaitīts valsts pamatbudžetā. Loģiski būtu solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīt speciālajā (sociālajā) valsts budžetā. Tad viss būtu normāli – bagātie dalās un atbalsta solidaritātes principu – pensionāru uzturēšanu. Tas varētu palielināt budžeta ieņēmumus. FM piedāvājums ir – likvidēt šo solidaritātes nodokli. Kāpēc? Vai tāpēc, ka tas skar bagātniekus, savējos?…” pauž eksperte.

Viņa norāda, ka problēma ir tā, ka ienākošos, budžetā iemaksātos nodokļus Latvijas valdība ne vienmēr izmanto pareizi un lietderīgi. Bet, lai saprastu, kur suns aprakts, būtu jāanalizē, kā izskatās Latvijas valsts budžets no izdevumu, tērēšanas puses. “Valsts pamatbudžeta līdzekļi (izņemot valsts speciālā budžeta līdzekļus) tiek sadalīti ministrijām un valsts institūcijām bez saskarsmes ar kādu konkrētu nodokļa veidu un tā vākšanas (iekasēšanas) mērķi. Piemēram, ja valsts saņem nodokļa maksājumus no transportlīdzekļu lietotājiem, būtu pareizi un lietderīgi tos pamatā izmantot ceļu uzturēšanai (remontam, pārbūvei) un jaunu ceļu būvēšanai. Nodokļus par kaitīgiem produktiem (akcīzes nodokli par alkoholu un tabakas izstrādājumiem) būtu lietderīgi virzīt tieši veselības finansēšanai. Diemžēl tā nenotiek. Visi valsts pamatbudžetā ienākošie nodokļu un nenodokļu maksājumi tiek ieskaitīti “kopējā maisā”, kur tos sadala pa ministrijām un institūcijām, cik nu katra no tām spēj dabūt. Par lietderīgumu, valstisku pieeju neviens nedomā, uzskata eksperte.

Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.

Balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus.

Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 uz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo ienākumu nevienlīdzību.

Foto:Mediamodifier/https://pixabay.com/en/users/Mediamodifier-1567646/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0