“Par” balsu īpatsvars referendumā varētu būt vēl mazāks
Lai gan pagaidām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēl nav nākusi klajā ar galīgiem tautas nobalsošanas rezultātiem, visiem pēc būtības ir skaidrs referenduma rezultāts.
Tomēr sabiedrībā raisās diskusija, kā pareizi skaidrot referenduma iznākumu, proti, cik Latvijas pilsoņu ir nobalsojuši par grozījumiem Satversmē, lai par valsts valodu noteiktu arī krievu valodu, jo tieši no šīm balsīm bija atkarīgs, vai grozījumi stātos spēkā.
CVK pagaidām ir apkopojusi datus par nobalsojušo skaitu un procentuālo par un pret balsu sadalījumu, un to ikviens varēja apskatīt CVK mājaslapā jau referenduma naktī. Saskaņā ar šo informāciju tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 Latvijas pilsoņi, no kuriem par izmaiņām Satversmē, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsoja 273 347 jeb 24,88 procenti no referenduma dalībniekiem. Savukārt pret Satversmes grozījumiem nobalsojuši 821 722 jeb 74,8 procenti tautas nobalsošanas dalībnieku. Taču šos procentus nevar ņemt vērā, lai skaidrotu, cik liels īpatsvars no Latvijas balsstiesīgajiem kopumā nobalsojuši par vai pret.
Lai noteiktu, vai likumprojekts Grozījumi LR Satversmē ir pieņemts tautas nobalsošanā, ir jāsalīdzina tikai absolūtie skaitļi – puse no balsstiesīgo pilsoņu skaita valstī tautas nobalsošanas dienā un saņemto balsošanas zīmju ar atzīmi par skaits. Satversmes 79. pants nosaka: tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.
Problēma ar datu interpretēšanu rodas brīdī, kad jāizvērtē, cik tad Latvijā ir pilsoņu, jo šie dati atšķiras. Piemēram, pirms referenduma dienas jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka Latvijā balsstiesīgo, tas ir, pilsoņu skaits bija 1 844 741 (šāgada pirmajā janvārī), tomēr iepriekš izziņotais nepieciešamais pilsoņu skaits, kuriem būtu jānobalso par, tātad puse pilsoņu, lai izmaiņas Satversmē būtu jāveic, bija 771 893. Šie skaitļi nesaskan, taču, iespējams, ka tieši 18. februārī pilsoņu skaits Latvijā bija cits.
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai uzsver, ka izskaidrojums ir ļoti vienkāršs – lai noteiktu galīgo rezultātu, CVK ir vajadzīgi dati par balsstiesīgo skaitu valstī tautas nobalsošanas dienā, 18. februārī, un šādi dati nav pieejami tautas nobalsošanas dienas naktī. Šos datus CVK cerēja no PMLP saņemt pirmdien, un CVK sēde, kurā plānots apstiprināt tautas nobalsošanas galīgos rezultātus varētu būt nedēļas beigās. K. Bērziņa arī uzsver, ka CVK neesot pienākums rēķināt referenduma rezultātus procentuāli, lai sabiedrībai darītu zināmu par un pret balsu īpatsvaru. Jebkurā gadījumā, visticamāk, galīgie tautas nobalsošanas rezultāti parādīs, ka par nobalsojušo skaits procentuāli būs vēl mazāks, nekā izskanējis pašlaik.
Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks savā publikācijā tīmeklī norādījis, ka «.. pašā CVK nevienam nav ienācis prātā saskaitīt balsis tā, kā to nosaka Satversme, tas ir, cik balsstiesīgo ir nobalsojuši par, pieņemot, ka pārējie nav atbalstījuši šādu uzskatu. Starp citu, CVK mājaslapā es nespēju atrast, kāds ir skaitlis, kuru būtu jāsasniedz par balsotājiem, lai referendums tiktu uzskatīts par izdevušos».
Pēc viņa aprēķiniem, 82,29 procenti no Latvijas pilsoņiem nav atbalstījuši grozījumus Satversmē, bet Latgalē grozījumus neatbalstīja 64,69 procenti.
***
UZZIŅAI
Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk