• Tweet

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs, iedzīvotāju skaita samazināšanās reģionos un palielināšanās Rīgā varētu turpināties.

Mežs pauž viedokli, ka iedzīvotāju skaits, kas pamet Latviju, arī turpmāk varētu palielināties. Savukārt tie, kas atgriežas Latvijā – puse no tiem ir aizbraukušie latvieši, savukārt otra puse – ārzemnieki, kas aizpilda latviešu vietu.

Kā uzskata Mežs, fakts, ka Rīgā turpina palielināties iedzīvotāju skaits saistīts ar to, ka tā ir galvenais attīstības centrs, ar daudz lielākām darba iespējām nekā reģionos.

Tāpēc viņš uzskata, ka valstij politiskā līmenī jārūpējas par to, lai iedzīvotājus noturētu reģionos un Latvijā kopumā. “No valsts viedokļa ir ļoti svarīgi cilvēku noķert, kamēr viņš vēl domā par Rīgu un Pierīgu,” pauda demogrāfs.

Saskaņā ar CSP datiem, 2017. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 950 tūkst. iedzīvotāju – par 18,8 tūkst. mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaits 2016. gadā saruka par 0.97% (2015. gadā – 0,87%).

Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 170 tūkst. jeb 8%. Migrācijas dēļ Latvija zaudējusi 113 tūkst. un negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – 57 tūkst. iedzīvotāju.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Rīgā (par 1,8 tūkst. jeb 0,3%). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 6,3 tūkst. jeb 2,3%, un tas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015. gadā. Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 2,1% (4,2 tūkst.), Kurzemē par 1,9% (4,8 tūkst.), Zemgalē – par 1,6% (3,9 tūkst.) un Pierīgā – par 0,4% (1,4 tūkst.).

Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rēzeknē – par 1,8% (518 cilvēkiem), Liepājā – par 1,7% (1187), Daugavpilī – par 1,5% (1266), Ventspilī – par 1,5% (541), Jēkabpilī – par 1,5% (338), bet vismazāk Jelgavā – par 0,5% (310).

Pērn tikai 9 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un, izņemot Aknīstes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi. Aknīstes novadā iedzīvotāju skaits ir nedaudz pieaudzis (par 15 cilvēkiem), palielinoties sociālās aprūpes iestādēs mītošo personu skaitam. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Carnikavas (par 1476 cilvēkiem vairāk), Babītes (294), Ādažu (211), Garkalnes (177) novadā. Carnikavas novadā iedzīvotāju skaita kāpums līdzīgi kā 2015. gadā Rīgā varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts. Vēl iedzīvotāju skaits pieaudzis Salaspils novadā (par 82 cilvēkiem vairāk), Stopiņu (56), Ikšķiles (36) un Ropažu novadā (10). No minētajiem 9 novadiem visos bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 6 novados.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/