• Tweet

Iecere ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir vērtējama kā labs sākums Latvijas veselības nozares ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

“Iecere ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu vērtējama kā labs sākums Latvijas veselības nozares ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai un finansējuma izlietošanas pārraudzības sakārtošanai. Ir gandarījums, ka Latvijas Bankas izteiktā ideja ir sadzirdēta un atbalstīts risinājums, kas ļaus atrast nepieciešamos līdzekļus gan cienīga mediķu atalgojuma nodrošināšanai, gan citām neatliekamām nozares vajadzībām,” pauda Rimšēvičs.

Vienlaikus Rimšēvics pauda, ka daļa darbadevēju jau pašlaik iegādājas veselības polises saviem darbiniekiem, taču par obligātu pienākumu to nevajadzētu noteikt.

Latvijas Bankas prezidents prognozēja, ka pieaugs mazturīgo iedzīvotāju iespējas saņemt medicīnisko aprūpi, kas pašlaik ir apgrūtinātas. “Novirzot iedzīvotāju maksājumus valsts apdrošināšanas sistēmā, nauda tiks tērēta daudz efektīvāk un būtiski pieaugs veselības pakalpojumu pieejamība, kā arī vienlaicīgi palielināsies solidaritāte starp dažādām iedzīvotāju grupām,” uzsvēra Rimšēvičs.

Vienlaikus bankas prezidents uzsvēra, ka iecerētajai nodokļu reformai ir uzlikts ļoti daudz sociālu pasākumu, ko budžets, iespējams, nevarēs pavilkt, tāpēc rudenī būs jāpārvērtē sociālā pakete.

“Pašlaik ar nodokļu reformas virzīšanu ir jāiet uz priekšu,” uzsvēra Rimšēvičs, piebilstot, ka rudenī, kad būs zināmi nodokļu reformas gala aprēķini, ir jābūt gataviem gala ciparus mazināt.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents neizslēdz, ka rudenī būs jāpārskata, vai reformā paredzētā sociālā pakete nav par lielu.

Jau vēstīts, ka ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, katram strādājošajam vidēji mēnesī par polisi būtu jāmaksā 20 eiro, trešdien pēc veselības aprūpes finansējuma modeļa izstrādes darba grupas sēdes norādīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

Kā stāsta premjers, tas ļautu veselības aprūpes budžetu palielināt par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, ko savukārt varētu novirzīt mediķu algām. Par veselības aprūpes finansēšanas modeļa gala variantu gan vēl būs jāvienojas koalīcijas partijām.

Politiķi neslēpj, ka veselības apdrošināšana ieviešana cita starpa arī nozīmē, ka tie, kas nodokli nemaksās, nesaņem pilnu veselības pakalpojumu klāstu.

Foto: Saeimas kanceleja