• Tweet

Pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsojuši 821 722 jeb 74,8 procenti vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.

Par grozījumiem Satversmē nobalsoja 273 347 jeb 24,88 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Vislielākais skaits Satversmes grozījumu atbalstītāju bija Daugavpilī un Rēzeknē, bet vismazākais Alsungas novadā Kurzemē, kā arī vairākos vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs – atsevišķās valstīs, piemēram, Ķīnā, kur arī bija izveidots Latvijas vēlēšanu iecirknis, par otru valsts valodu nebija nodota neviena balss.

Kopumā referendumā piedalījušies vairāk nekā miljons pilsoņu – 1 098 593 jeb 70,73 procenti balsstiesīgo vēlētāju. Balsotāju aktivitāte referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai liecina, ka šis kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Līdz šim visplašāk apmeklētais referendums Latvijā bija tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), kas notika 2003. gada 20. septembrī. Šajā referendumā piedalījās 1 010 467 jeb 71,45 procenti vēlētāju.

Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati liecina, ka Rīgā referendumā pret Satversmes grozījumiem, kas krievu valodai noteiktu otras valsts valodas statusu, nobalsoja 61,59 procenti, bet par 37,98 procenti vēlētāju. Kurzemē pret nobalsoja 91,37 procenti balsstiesīgo iedzīvotā ju, par 8,46 procenti balsotāju. Zemgalē pret nobalsoja 87,42 procenti vēlētāju, par 12,23% vēlētāju. Latgalē par nobalsoja 55,57 procenti, pret nobalsoja 44,02 procenti vēlētāju.

Vidzemē pret nobalsoja 87,98 procenti vēlētāju, par grozījumiem nobalsoja 11,78 procenti vēlētāju. Savukārt ārzemēs referendumā piedalījās 33 817 jeb 61,99 procenti vēlētāju. Pret grozījumiem Satversmē nobalsojuši 31 461 jeb 79,24 procenti, bet par balsojuši 8163 jeb 20,56 procenti balsstiesīgo vēlētāju.

Vislielākā aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur piedalījušies 97 procenti vēlētāju, tradicionāli lielāka aktivitāte ir bijusi arī Pierīgas novados – Mārupē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos. Vismazākā aktivitāte bijusi Ciblas novadā Latgalē, kur balsojuši tikai 48,35 procenti balsstiesīgo. Tikai puse balsstiesīgo vēlējuši Rēzeknes novadā, lai gan Rēzeknē aktivitāte bijusi lielāka – piedalījušies 74 procenti balsstiesīgo.

Vismazākais skaits balsu par krievu valodu kā otru valsts valodu Vidzemē atdots – Pārgaujas novadā – tikai 18 (pret balsis ir 2535), Naukšēnu novads – 19 (pret 1177), Lubānas novads – 23 (pret 1717). Savukārt lielākais Satversmes grozījumu atbalstītāju skaits Vidzemē bijis Salaspilī – 3346, Olaines novadā – 2764 un Ogres novadā – 2754, taču nevienā no šiem novadiem tomēr par balsu skaits nav pārsniedzis pret balsu skaitu.

Vismazākais skaits otras valsts valodas atbalstam, visticamāk, atdots Alsungas novadā – tikai piecas balsis par. Savukārt pret bijuši vairāk nekā 900 cilvēki. Kurzemē daudzos novados par balsis nesasniedz pat 20, turpretim pret balsis mērojamas simtos – Dundagā, Durbē, Mērsragā, Nīcā, Rucavā. Vislielākais skaits par balsu ir Liepājā un Ventspilī, kam seko Talsu novads un Saldus, taču jau ar daudz mazāku par balsu skaitu.

Vislielākais Latvijā par balsotāju skaits ir divās Latgales pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē. Daugavpilī par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 34 419 vēlētāju, savukārt pret 5816, bet Rēzeknē – 11 395 par un 7422 pret. Tomēr Rēzeknes novadā gan pilsoņi lielākoties balsojuši pret otru valsts valodu. Vairāk balsu par krievu valodu nodotas arī Zilupes novadā, Ludzā, Krāslavas novadā. Latgalē vismazāk par to balsots Rugāju novadā – 66 (pret balsots 1156).

Arī Zemgalē līdzīgi kā Vidzemē nav neviena novada vai pilsētas, kur par balsojušo skaits būtu lielāks nekā pret balsojušo. Tomēr visvairāk par balsojuši Jēkabpilī un Jelgavā, bet vismazāk Jaunpils novadā – 27 un Tērvetes novadā – 38.

Ievērojams skaits balsstiesīgo balsojuši par krievu valodu kā otru valsts valodu Jūrmalā – 8072, tomēr uz pusi vairāk bijuši pret – 16 439.

Ārvalstīs pilsoņi balsojuši dažādi – vairākās vietās par otru valsts valodu nav saņemta neviena balss, tas ir, Mineapolē, Detroitā, Indianapolē ASV, Brisbenā, Pērtā un Grandrapidos Austrālijā, Karakasā Venecuēlā, Ankarā Turcijā, Sanpaulu Brazīlijā, Pekinā Ķīnā un Ļubļanā Slovēnijā. Vislielākais Satversmes grozījumu atbalstītāju skaits bijis Krievijā – Maskavā un Sanktpēterburgā, kā arī Lielbritānijā un Īrijā (tas gan nav pārsniedzis pret balsu skaitu).

***

Vēlētāju aktivitāte

Cik balsstiesīgo piedalījās referendumā?

Rīgā 315 057 77,11%

Vidzemē 298 566 72,95%

Latgalē 141 707 60,03%

Kurzemē 145 250 70,98%

Zemgalē 158 511 68,3%

Avots: CVK

***

Pilsētas un novadi, kuros lielākā daļa nobalsojuši PAR

PAR PRET

Daugavpils 34 419 5816

Rēzekne 11 395 7422

Daugavpils novads 6470 3324

Dagdas novads 1783 1592

Krāslavas novads 4352 2690

Ludzas novads 3754 2512

Zilupes novads 1324 133

Avots: CVK

Avots: nra.lv /Inga Paparde