• Tweet

Ilgtspējīgs veselības nozares finansēšanas avots jārod esošajā budžeta piedāvājumā, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” premjers norādīja, ka ņemot vērā to, ka fiskālās telpas šim mērķim nav, ilgstošs finansējuma avots veselības aprūpei būs jārod esošajā piedāvājumā.

Pēc premjera vārdiem, zināmi iespējamie varianti. Viens no variantiem ir 1% sociālo iemaksu novirzīšana veselībai, tomēr nav noslēpums, ka pret ieceri, ka veselības aprūpes finansējumam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem novirzīt daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jeb 1% no bruto algas “Vienotībai” ir nepieņemama.

Esot arī ideja par 0,9% samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksas un ieviest 1% veselības apdrošināšanai.

Premjers ir pārliecināts, ka lēmumu izdosies pieņemt ātrāk nekā 30.jūnijā. “Jūnijā atkal kādai grupai pilnīgi noteikti kaut kas nepatiks, bet mums ir jāpieliek punkts un jāatrisina veselības aprūpes finansējuma jautājums,” uzsvēra Kučinskis.

Jau vēstīts, ka valdība 9.maijā atbalstīja FM sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Tāpat ziņots, ka “Vienotība” paziņojusi, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iecere veselības aprūpes finansējumam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem novirzīt 1% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir nepieņemama.

“Īstenojot šo ieceri, nodokļu reforma faktiski tiks īstenota uz pensionāru un citu mazaizsargāto sabiedrības grupu rēķina, jo, kā zināms, VSAOI to šībrīža apjomā neietver citu pakalpojumu finansēšanu. Novirzot 1% no VSAOI veselības aprūpes finansēšanai, 2020.gadā sociālās apdrošināšanas speciālais budžets zaudētu vairāk nekā 90 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka katram pensionāram šāda reforma gadā “izmaksātu” vidēji 190 eiro,” norāda Vienotība.

Partija pauž, ka jau šobrīd ir pamatotas bažas par to, vai solītais neapliekamā minimuma palielinājums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums mazāko algu un pensiju saņēmējiem spēs segt gaidāmās inflācijas radītās izmaksas.

Frakcija arī atgādina, ka Labklājības ministrija jau iepriekš šādu ideju kategoriski noraidījusi un lūgusi to svītrot no Nodokļu politikas pamatnostādņu projekta.
Reformas mērķim jābūt sociāli atbildīgai nodokļu politikai, kas spēj ģenerēt pietiekamus budžeta ieņēmumus, lai pastāvīgi un augstā kvalitātē garantētu iedzīvotājiem visus valsts pamatpakalpojumus un sociālo atbalstu, uzsver partijas deputāti.

Foto: Valsts kanceleja