• Tweet

Tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā pret likumdevēju par Ārstniecības likumā ietvertu neatbilstību konstitūcijā noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību.

Jau 2016. gada 1. februārī Saeimai un Veselības ministrijai (VM) tiesībsargs nosūtīja detalizētu izklāstu par pārbaudes lietā konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz nesamērību medicīnas darbinieku nostrādātajā darba laikā un saņemtajā atalgojumā. Līdz 2016. gada 1. augustam aicināja Saeimu veikt likuma grozījumus, novēršot atšķirīgu attieksmi pret ārstiem, attiecībā uz kompensāciju par darbu pagarināta normālā darba laika apstākļos. Papildu tam tiesībsargs lūdza VM izvērtēt šāda darba laika ietekmi uz ārstu veselību un drošību, kā arī pacientiem sniegtās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Kā būtisku tiesībsargs norādīja arī nepieciešamību likumā noteikt nedēļas un mēneša maksimālā darba laika robežu un izstrādāt mehānismu ar mērķi pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika.

“Redzot, ka izmaiņu nav un nemitīgi tiek meklēti aizbildinājumi, izmantoju galējus līdzekļus – valsti sūdzu Satversmes tiesā. Diemžēl vēl līdz šim brīdim valdība nav radusi iespēju situāciju mainīt. Esmu vīlies un neizprotu, kādēļ šobrīd (vairāk nekā gadu pēc rekomendāciju sniegšanas) atbildīgā ministrija un Saeima diskutē tikai par daļēju rekomendāciju izpildi – pakāpeniski atteikties no normālā pagarinātā darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017. gada līdz 2019. gadam. Kā rāda aktuālā informācija, apņēmība jau novirzījusies uz periodu 2018.–2020. gads, pilnībā mainot situāciju vien no 2021. gada 1. janvāra,” norāda tiesībsargs.

“Ārsta darbs savā būtībā ietver rūpes par sabiedrību, vēlmi palīdzēt un nesavtīgi vairot sabiedrības veselību un labklājību. Absurdi, ka tie, kuri savā darbā ik dienu palīdz cilvēkiem, ilgtermiņā netiek uzklausīti, turklāt saņem zemisku attieksmi valsts līmenī. Tas ir nepieņemami, ka vēl turpmākos trīs ar pusi gadus tiktu pieļauta situācija, ka mediķi par nostrādātajām virsstundām nesaņem taisnīgu atlīdzību. Tiesībsarga birojs, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ar konkrētām norādēm deva iespēju mainīt situāciju, diemžēl – nesekmīgi. Man, protams, ir skumji apzināties, ka tērējam pulku valsts resursu, lai vēl vienu reizi pierādītu, ka Satversme ir visu pamatu pamats, kam esam pakļauti. Es uzsveru – likumi ir domāti, lai tos ievērotu, tāpēc, lai Satversmes tiesa lemj, kam šajā situācijā ir taisnība,” saka tiesībsargs.

Foto: Saeimas kanceleja