• Tweet

Piektdien uz savu pēdējo sēdi sanāca nodokļu reformas darba grupa Māra Kučinska vadībā. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi nākamā gada budžeta robu – 460 miljonus eiro. Tik izmaksās uzņēmējiem un darba ņēmējiem tīkamie pasākumi. Ieņēmumu kritumu iecerēts kompensēt ar patēriņa nodokļu celšanu, kas robu samazinātu līdz 170 miljoniem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Patīkamā daļa

Atcels nodokli reinvestētajai peļņai, samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli, pacels neapliekamo minimumu un minimālo algu. No nodokļiem atbrīvos pensijas līdz 300 eiro, kā arī palielinās atvieglojumus par apgādājamajiem.

Nodokļos iezīmējas neliela progresivitāte. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka minimālās algas saņēmējam būs 69 eiro vairāk uz rokas, cilvēkam ar 910 eiro algu 25, savukārt strādājošais ar vismaz 1000 eiro lielu algu uz rokas saņems 19 eiro vairāk. Pensionāri pēc nodokļu reformas iegūtu aptuveni 15 eiro.

Nepatīkamā daļa

Valsts vēlas no 15-20% palielināt uzņēmumu ienākumu nodokli izņemtajai peļņai, noteikt griestus attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecību, izglītību un ziedošanu, no autoratlīdzībām ieturēt 5% pensiju apdrošināšanai, ieviest jaunu 20% nodokli laimestiem virs 3000 eiro, kā arī palielināt akcīzi alkoholam, tabakas produktiem un degvielai. Akcīzes pieaugums cenu palielināšot ar 4,5 centiem litrā.

Pagaidām šiem nepopulārākajiem kompensējošajiem mehānismiem nav divu ietekmīgu spēlētāju – pašvaldību un tranzītbiznesa smagsvaru atbalsta. Īpaši tie iebilst pret nodokļa celšanu dīzeļdegvielai.

Latvijas dzelzceļam Krievijas lēmums samazināt tranzītu caur Latvijas ostām radījis kritumu. Ja vēl valsts tagad palielinās akcīzi dīzeļdegvielai, uzņēmuma stāvoklis kļūs neapskaužams.

Nekā personīga kļuvis zināms, ka pašreizējā redakcijā neatbalstīt reformu solījis satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš gan partejiskās piederības dēļ kolēģes ieceres publiski nekritizēšot. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, jo dīzeļdegviela ir būtiska daļa no sabiedriskā transporta izmaksām. Lielās pilsētas bija ieplānojušas palielināt līdzfinansējumu Eiropas fondiem. Nodoms mazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šos sapņus sagrauj.

“Pašvaldības jau bija plānojušas tā kā lielākus ieņēmumus un ka viņas varēs rēķināties ar to naudu, ar Eiropas naudu, likt klāt savu naudu. Šeit es gribētu padiskutēt, vai pašvaldība vēlas, lai viņu iedzīvotājiem būtu lielāki ieņēmumi vai pašvaldības vēlas, lai viņiem būtu lielāki ienākumi. Tā ir drusciņ starpība,” norāda premjers Māris Kučinskis.

Reforma saasinājusi valdības attiecības ar pašvaldībām. Kučinskis, kurš pats iepriekš bija Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, tagad sūdzas, cik spēcīgs ir pašvaldību lobisms.Lielo pilsētu asociācija pat noalgojusi auditorkompāniju, lai Finanšu ministrijai pierādītu, ka tās aprēķini par ieguvumiem valsts budžetā ir nepareizi. Ministrija apgalvo, ka tieši otrādi – struktūrfondu pieplūdums turpmākos pāris gadus ļaus pārvarēt ieņēmumu kritumu, ko radīs nodokļu mazinājums pensionāriem un strādājošajiem.

Mazāki ienākumi no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem sitīs pa veselības budžetu un pabalstu sistēmu. Tādēļ Finanšu ministrija piedāvā nofiksēt, ka 1% no sociālajām iemaksām jeb aptuveni 80 miljoni papildus novirzāmi veselības aprūpei. Pret to savukārt iebilst Labklājības ministrs Reirs no Vienotības. Esot bažas, ka tādā veidā tika noēsts krīzes gados jau tā paputinātais sociālā budžeta uzkrājums.

Un šis ir tikai viens no Vienotības iebildumiem. Partija uzskata, ka Kučinska iecerētie kompensējošie mehānismi budžeta ieņēmumus samazinās. Un, ja gadīsies krīze, valsts būšot spiesta ķerties pie budžeta bāzes izdevumiem, apdraudot skolotāju un policistu algas.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns: “Vai tika apskatīta arī tāda iespēja, ka budžets būs jākonsolidē? Jā. šāds pieņēmums izskanēja, tas mūs dara bažīgus. Jo, jā, taisnība, bija tāda lieta, ka izskanēja, ka būs jāpārskata budžeta bāzes finansējums. Ministrijām. Tas nozīmē to, citiem vārdiem sakot, jau Latvijas pazīstamais termins – konsolidācija.”

Arī Smiltēns premjerministram iesaka atmest ideju par akcīzes celšanu degvielai, jo, ja Latvijā būs dārgākā degviela Baltijā, mūsu benzīntankus neizmantos starptautiskie auto kravu pārvadātāji.

“Pierobežas reģioni nekļūs par tādu kā biznesa vietu, no kuras visi ievedīs degvielu, kas it kā būs lētāka? Šis viss tiek veikts arī, sazinoties patstāvīgi ar Lietuvas kolēģiem. Tāpēc aicinu attiecībā uz alkoholu un cigaretēm Lietuvas mans kolēģis pie manis griezās jau gada sākumā. Mana atbilde bija nezinu. Tā kā mēs šos pieaugumus jebkurā gadījumā sabalansēsim, ” uzsver Kučinskis.

Bijušais Reformu partijas ekonomikas ministrs, tagad eksperts Vjačeslavs Dombrovskis cildina Kučinski un Reiznieci Ozolu par reformas vērienu. Ja izdosies izmainīt nodokļus tā, kā iecerējuši autori, tas var paātrināt ekonomisko attīstību. Tomēr sākumā budžeta bedre var būt arī dramatiska.

“Mēs visticamāk skatāmies uz pārrāvumu ieņēmumos un noprognozēt, cik garš būtu tas pārrāvums, var būt samērā grūti. Igauņiem šis pārrāvums, ja es pareizi atceros, bija 2,3 gadu garumā. Finanšu ministrija, ja vismaz skatās no pamatnostādnēm, uzskata, ka šis pārrāvums varētu būt viens gads, kas var būt arī pārāk optimistiski,” norāda Dombrovskis.

Dobrovskis uzskata, ka, ja valdība ar pašvaldībām nevienosies par akcīzes nodokļa likmi, tad būs jādomā, kā celt PVN. Viņš pieļauj, ka tāds ir Danas Reiznieces – Ozolas un Kučinska variants B.

“Mēs dzīvojam jocīgos laikos, ja mums konservatori kļuvuši par reformatoriem, liberāļi par sociāldemokrātiem,” uzsver Dombrovskis.

Pašreizējais valdības plāns paredz nākam trešdien par nodokļu reformu diskutēt ar pašvaldībām. Un jau piektdien pieņemt valdībā. Savukārt vasarā vairākās ārkārtas sēdēs izskatīt Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

Foto: Mel_gama/https://pixabay.com/en/users/mel_gama-4331438/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/