• Tweet

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro. Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzijā “Vai Austrumu slimnīcas darbības efektivitāti ir iespējams uzlabot?”.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Latvijas Infektoloģijas centrs” un “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Veicot revīziju, lai pārbaudītu, vai Austrumu slimnīcas vadība ir rīkojusies lietderīgi ar valsts resursiem, Valsts kontrole konstatēja, ka atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai, kura ilgstoši ir piekopusi “strausa politiku”, nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras tai ir bijušas labi zināmas, gan Austrumu slimnīcas vadībai. Visās slimnīcas darbības jomās, kurās Valsts kontrole veica revīziju, tika konstatēta neizdevīga sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, vāja noslēgto līgumu izpildes kontrole un bieži vien vienkārši saimnieciskas loģikas trūkums. Uz reālistiskiem aprēķiniem balstīta rīcības plāna situācijas uzlabošanai nav. Slimnīcas sagatavotās budžeta aplēses un plāni gadu no gada veidoti pārāk optimistiski, tādējādi zaudējumi ir arvien pieauguši.

Austrumu slimnīcas finansiālās nedienas sākās 2011. gadā, kad krīzes iespaidā tika samazināts tai piešķirtais finansējums. Tarifs par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem tika pielīdzināts reģionu slimnīcu līmenim, nerēķinoties ar to, ka Austrumu slimnīca nodrošina arī daudzu sarežģītu saslimšanu ārstēšanu, kas izmaksā dārgāk. Lai arī slimnīcas vadība ir vērsusies Veselības ministrijā, lūdzot situāciju risināt, tomēr izmaiņas tarifu politikā nav notikušas. Turklāt arī slimnīcas vadība nav spējusi optimizēt slimnīcas darbību, lai pielāgotos situācijai.

Ilgi nerisināts ir slimnīcas telpu jautājums, par ko atbildība jāuzņemas arī Veselības ministrijai. Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka telpas 18,5 tūkstošu kvadrātmetru platībā nav tikušas izmantotas. Īslaicīgi neizmantoto telpu uzturēšana slimnīcai radījusi zaudējumus 424 tūkstošu euro apmērā gadā. Piemēram, pēc Operāciju bloka un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas telpu rekonstrukcijas 10 tūkstošu m2 kopplatībā to izmantošana uzsākta tikai pēc gada, jo telpas nebija aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām. Telpu, kurām pielietojums nav atrasts jau ilglaicīgi, uzturēšana izmaksā vismaz 115 tūkstošus euro gadā. Turklāt kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra “Linezers” atbrīvoto telpu turpmāku izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 tūkstošiem euro gadā.

Vairākas funkcijas un procesus Austrumu slimnīca neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā. Valsts kontrole vērtēja līgumu izdevīgumu un izpildes kontroli tādās jomās kā mikroķirurģija un laboratoriskie izmeklējumi, kuras var uzskatīt par slimnīcas pamata kompetencēm, kā arī telpu uzkopšana un pacientu ēdināšana, kas vairāk atbilst atbalsta funkcijām. Lai arī atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir vispārpieņemta prakse, tomēr šādiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Pateicoties vadības grāmatvedības sistēmai, kura ieviesta pēc Valsts kontroles 2009. gada revīzijas ieteikumiem, slimnīcai ir iespēja veikt šādus aprēķinus, tomēr revīzijā secināts, ka uzskaite un izmaksu attiecināšana ir jāpilnveido. Revidenti, pārrēķinot dažādu funkciju pašizmaksu, norāda uz kļūdām, kuras ietekmē slimnīcas gatavotos ekonomiskos pamatojumus funkciju nodošanai ārpakalpojumā.

Piemēram, pretēji slimnīcas aprēķinātajai 22,3 % finanšu ekonomijai izmaksas par telpu uzkopšanu 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir palielinājušās par 20 % – gandrīz par pus miljonu euro gadā. Revīzijā konstatēts arī, ka 2015. gadā slimnīca par saņemto ārpakalpojumu ir pārmaksājusi vismaz 32 339 euro, jo nav nodrošinājusi pietiekamu noslēgtā līguma izpildes kontroli, piemēram, pakalpojuma sniedzēja rēķinos iekļauta samaksa arī par to telpu uzkopšanu, kuras faktiski neuzkopj pakalpojuma sniedzējs.

Slimnīca ir samazinājusi izmaksas, nododot ārpakalpojumā pacientu ēdināšanu, tomēr tai joprojām ir ievērojami zaudējumi. Maksa par pacientu ēdināšanu, kas iekļauta Nacionālā veselības dienesta noteiktajā gultasdienas tarifā, 2015. gadā bija 2,40 euro dienā, bet vidējās faktiskās slimnīcas izmaksas par pacienta vienas dienas ēdināšanu ir 4,78 euro. Tādējādi slimnīcai 2015. gadā ir bijuši zaudējumi 1,3 miljonu euro apmērā.

Par laboratoriskajiem izmeklējumiem Austrumu slimnīcā ir atbildīgs Laboratorijas dienests. Slimnīca daļu izmeklējumu veic saviem spēkiem, tāpēc tās rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums un speciālisti. Tomēr, neskatoties uz to, ka slimnīcā uzstādītā laboratoriju aprīkojuma noslodze nepārsniedz 60 %, arī šajā darbības jomā ir piesaistīti divi ārpakalpojuma sniedzēji. Nevienmērīgi sadalītas ir arī stacionāru laboratorijās strādājošo slodzes. Revidentu ieskatā, reorganizējot darbu un koncentrējot izmeklējumus “Laboratoriskās medicīnas centrā” un “Latvijas infektoloģijas centrā”, kā arī atsakoties no ārpakalpojumiem, slimnīcai būtu iespēja uzlabot šī pakalpojuma rentabilitāti.

Austrumu slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļa ir viens no vadošajiem un lielākajiem plastiskās ķirurģijas centriem Baltijas valstīs, tomēr jau ilgstoši nav rasts risinājums arī šī pakalpojuma nodrošināšanai pašu spēkiem. Ja 2009. gadā veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka slimnīca tādējādi neizmanto iespēju gūt peļņu, sniedzot rentablos mikroķirurģijas pakalpojumus, tad šobrīd runājam jau par zaudējumiem vismaz 190 tūkstošu euro apmērā ik gadu. Austrumu slimnīca par katru manipulāciju ārpakalpojuma sniedzējam maksā 49 līdz 59 % no valstī noteiktā tarifa, tomēr, lai nodrošinātu pakalpojumu, izmaksas ir arī slimnīcai pašai. Atlikusī tarifa daļa tās nesedz.

Situāciju sarežģī ierobežotā mikroķirurģijas speciālistu pieejamība. Latvijā ir sertificēti 34 plastikas un rokas ķirurgi, 15 no tiem 2014. un 2015. gadā strādāja Mikroķirurģijas centrā. Citās ārstniecības iestādēs ir nodarbināti 19 plastikas un rokas ķirurgi, no kuriem astoņi galvenokārt sniedz estētiskās ķirurģijas pakalpojumus. Valsts kontrole jau 2009. gadā rosināja slimnīcu mikroķirurģijas pakalpojumus piedāvāt, piesaistot pašu speciālistus, tomēr revidentu ieskatā slimnīcas darbības šajā jomā ir bijušas formālas. Saskaņā ar revidentu aplēsēm valstī noteiktais tarifs ļautu mikroķirurgiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu līdz pat 2900 euro mēnesī, tomēr slimnīca, aicinot pieteikties darbā speciālistus, piedāvājusi vien 700 euro atalgojumu.

Speciālistu pieejamībā liela nozīme ir rezidentūras iespējām, tomēr jauno speciālistu apmācība par valsts budžeta līdzekļiem nenotiek. Lai gan Valsts kontrole jau 2009. gada revīzijā norādīja uz šo apstākli Veselības ministrijai, septiņu gadu laikā rezidentūru ir pabeidzis tikai viens speciālists, kurš tā arī neuzsāka darba attiecības publiskajā sektorā.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, slimnīca varētu būtiski samazināt ikgadējos zaudējumus, tomēr, lai tā pilnībā strādātu rentabli, nepieciešama dziļāka ministrijas iesaiste, gan vērtējot tarifu atbilstību Austrumu slimnīcas specifikai, gan nodrošinot mērķtiecīgāku slimnīcas kā kapitālsabiedrības uzraudzību.