Sākas kampaņa pret krāpšanos – #atkrāpies

Lai kopīgi cīnītos pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, tiek īstenota valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņa jeb pretkrāpšanas kustība – #atkrāpies! Kustības ilgtermiņa uzdevums ir panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī.
Kampaņas idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu. Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par ēnu ekonomiku, krāpšanu un negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni. Tāpat tiks akcentētas un skaidrotas iespējas vērsties attiecīgajās tiesībsargājošās iestādēs, ja radušās aizdomas vai zināmi konkrēti krāpšanas gadījumi.
“Krāpšana mūsu ikdienā sastopama dažādos veidos un kļuvusi par daļu no ikdienas rutīnas jeb notikumiem, kas mēdz paslīdēt garām bez būtiskas ievērības vai rīcības. Iespējams, tas tāpēc, ka gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) budžets ir šķietami netaustāms, salīdzinot ar personīgo maciņu un tā saturu. Tomēr arī tā ir mūsu nauda, un mums katram jāuzņemas maza daļa atbildības tās aizsargāšanā, skaļi paužot – ja neesi godprātīgs, atkrāpies!,” uzsver Nata Lasmane, Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja, ES fondu Revīzijas iestādes vadītāja.
VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norāda : “Krāpšanās, īpaši nodokļu jomā, ir ļoti grūti pakļaujama cīņai, ja sabiedrība pret to izturas kā pret pašsaprotamu parādību. Mums ikvienam ir jāsaprot, ka ar katru preci un katru pakalpojumu, ko saņemam bez čeka, mēs ilgtermiņā aplaupām sevi, savu ģimeni un arī valsti.”
“Godprātīga sabiedrības attieksme un rīcība ir “veiksmes atslēga” ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanai, kā arī valsts labklājības līmeņa celšanai. Tieši tādēļ būtiski, lai ikviena indivīda attieksme pret krāpniecību visās tās izpausmēs būtu nosodoša, jo, tikai mainot domāšanu, šī cīņa var nest pozitīvas pārmaiņas,” uzsver Pēteris Bauska, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks.
Šā gada martā veiktās aptaujas “Latvijas iedzīvotāju attieksme pret negodīgu rīcību”1 dati liecina, ka krāpšanas problēma Latvijas sabiedrībai ir ļoti aktuāla. 65,8 % aptaujāto atzina, ka, viņuprāt, valstī ir augsts kopējais negodīguma līmenis. Respondenti norāda, ka būtiskākā problēma Latvijā ir kontrabandas alkoholisko dzērienu un cigarešu izplatība – tā domā attiecīgi 50,2 % un 50,9 % aptaujāto. Savukārt 29,6 % respondentu par būtisku problēmu Latvijā uzskata viltotu apģērbu un apavu tirdzniecību. Šīs ir arī jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk ir saskārušies ar negodīgām darbībām.
Pirmo reizi Latvijā vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri ir apvienojušies kopīgā pretkrāpšanas iniciatīvā #atkrāpies! To starpā – Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Konkurences padome, Valsts Robežsardze, Pārtikas un veterinārais dienests, Iepirkumu uzraudzības birojs, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Patentu valde, Latvijas Republikas Prokuratūra, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Latvijas Banka, u.c., kā arī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Pretkrāpšanas kustība apvieno organizācijas, kurām rūp godīgums mūsu valstī un kuras ir gatavas sadoties rokās, lai par to cīnītos un šajā cīņā iesaistītu visu Latvijas sabiedrību. Šis ir pirmais gads, kad saskaņā ar “ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģiju 2017.-2019.gadam” Latvijā tiek uzsākta tiesībsargājošo iestāžu iniciatīva kopīgi sadarboties krāpšanas apkarošanas un sabiedrības izglītošanas jautājumos.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Īstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālāk