Katrs otrais neizprot aprīlī gaidāmās izmaiņas internetbanku maksājumos

Lai arī lielākā daļa (80%) Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši, ka no 1.aprīļa mainīsies kārtība, kā apstiprināt maksājumus internetbankā, katrs trešais (27%) atzīst, ka īsti nesaprot, kādas tieši būs izmaiņas, bet katrs piektais (18%) – nejūtas informēts par šādiem jaunumiem, liecina Swedbank veiktā aptauja. Zīmīgi, ka pat trešā daļa no tiem , kuri ir informēti, ka papildu kodu kartēm būs jauni risinājumi, praksē tos vēl nelieto, savukārt piektdaļa (19%) jau sākusi izmantot banku piedāvātos jaunos risinājumus.
Lielākā daļa internetbanku lietotāju, kuri zina par internetbanku maksājumu nosacījumu maiņu, arī pēc 1.aprīļa iecerējuši tupināt lietot banku kodu kartes, papildus drošībai saņemot SMS uz savu mobilo tālruni (53%). Savukārt kādu no viedtālruņos pieejamajiem, jaunajiem autentifikācijas risinājumiem, piemēram, Smart-ID lietotni, iecerējuši lietot 18% iedzīvotāju. Savukārt katrs desmitais plāno sākt lietot kodu kalkulatoru.
“Lai arī šīs pārmaiņas nosaka arī regula, redzam, ka jaunus risinājumus pēc būtības pieprasa arī jaunie klientu finanšu paradumi. Šobrīd arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā izmanto mobilo banku – tā vienmēr un visur ir līdzi, un ļauj veikt darījumus nekavējoties. Līdz ar to arī jaunu risinājumu ieviešana ir loģisks nākamais solis vēl ērtākai un drošākai personīgo finanšu vadībai. Tāpēc līdz ar 1.aprīli Swedbank saviem klientiem piedāvās ne tikai papildu autorizācijas elementu kodu kartēm – īsziņu uz klienta apstiprināto mobilo tālruni, bet jau tagad arī jaunākās paaudzes atslēgu savai internetbankai vai mobilajai lietotnei – Smart-ID lietotni viedtālruņiem,” norāda Vadims Frolovs, Swedbank valdes loceklis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs
Interesanti, ka vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes ir atvērti pārmaiņām un gatavi lietot jaunos risinājumus mobilajos tālruņos (26% pretstatā 10% sieviešu). Tikmēr sievietes būtiski biežāk (19% pretstatā 8% vīriešu) atzīst, ka vēl nav izlēmušas, kādus rīkus izmantos pēc 1.aprīļa. Kopumā jaunās iespējas jau šobrīd biežāk izmanto interneta banku lietotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (40%).
Personīgo digitālo drošību vērtē ar 7 ballēm
Vaicāti, kā iedzīvotāji vērtē savas rūpes par personīgo datu drošību interneta vidē, kopumā dominē labs novērtējums. Iedzīvotāji no 10 iespējamām ballēm savu digitālo drošību novērtē ar stabilu 7. Visbiežākie drošības pasākumi ir savu paroļu un PIN kodu neizpaušana citiem (89%), antivīrusu programmu lietošana (65%), kā arī dažādu paroļu pielietojums dažādās interneta vietnēs un sociālajos tīklos (59%). Vienlaikus tikai 39% iedzīvotāju datori un viedierīces ir aizsargātas ar paroli.
Par gaidāmajām izmaiņām no 1.aprīļa
1.aprīlī mainīsies maksājumu apstiprināšana internetbankā ar kodu kartēm virs 30 eiro uz citu banku. Izmaiņu būtība būs speciāli katram maksājumam radīt unikālu autorizācijas kodu, lai stiprinātu maksājumu drošību. Tāpēc, lai pierādītu savu identitāti, papildu kodu kartēm būs nepieciešams vēl kāds autentifikācijas risinājums, piemēram, unikālie kodi, kurus varēs saņemt mobilajos tālruņos, kodu kalkulatori un e-paraksts.
Swedbank aizvien izmantos pašreizējās kodu kartes, tām pievienojot vēl vienu papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni. Īsziņā redzamais kods būs jāievada papildus kodam uz kartes. Lai varētu saņemt šīs izziņas, klientiem līdz 31.martam jāapstiprina savs tālruņa numurs internetbankā Savukārt viedtālruņu lietotājiem tiek piedāvāta īpaša mobilā aplikācija – Smart-ID. Smart-ID ir atsevišķa mobilā lietotne viedierīcēm, kuru var lejupielādēt Appstore un Google play vietnēs un pēc tam pieslēgt ar savu esošo bankas kodu karti vai kalkulatoru. Pēc tam jāizvēlas tikai divi PIN kodi, kuri būs jālieto, pieslēdzoties internetbankai (PIN1) un apstiprinot maksājumus vai parakstot dokumentus (PIN2). Tas nozīmē, ka turpmāk, lai lietotu e-pakalpojumus, pietiks tikai ar viedtālruni – nebūs jānēsā līdzi kodu karte vai kodu kalkulators.
Foto:JESHOOTS/https://pixabay.com/en/users/JESHOOTS-264599/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk